Puspamazinātais: Cm7b5 Cm7-5 C∅ C puspamazinātais (septakords) do, mib, solb, sib Minora septakords, kuram pazemināta 5. pakāpe Pamazinātais: Cdim7 C°7 Cdim C° C pamazinātais (septakords) do, mib, solb, la Akords sastāv no mazām tercām. Pārvietojot akordu par mazu tercu akords paliek tas pats, mainās tikai akorda apvērsums Susakordi: Csus2 C sus divi do, re, sol Akorda 3. pakāpes vietā ir 2. pakāpe – nots re. Sus akordi nav nedz mažora nedz minora akordi Csus4 Csus C sus četri do, fa, sol Akorda 3. pakāpes vietā ir 4. pakāpe – nots fa. Sus akordi nav nedz mažora nedz minora akordi C7sus C7sus4 C septiņi sus do, fa, sol, sib Septakords, kurš nav nedz mažora, nedz minora akords, jo akorda 3. pakāpes vietā ir 4. pakāpe Akordi ar basa skaņu: Akordi ar basa skaņuJa akordam klāt pievienots cits burts, kas atrodas aiz šķērssvītras, tad šis burts apzīmē akorda zemāko skaņu. Piemērā redzami akordi: D mažors ar skaņu F# basā un E septiņi ar skaņu G# basā.
Džeza akordu apspēlēšana improvizācijā: Vienkāršākais veids, kā apspēlēt katru akordu, tā lai improvizācija skanētu “džezīgi” ir tā paša akorda skaņu izmantošana. Piemēram, akordu Cmaj9, var apspēlēt ar skaņām: do, mi, sol, si, re. Attiecīgi akordu C7b9b13 var apspēlēt ar skaņām: do, mi, sib, reb, lab.
Džezs ir veidojies paplašinoties, attīstoties, dažreiz tikai variējoties katrai iepriekšējā stila tradīcijai. Parasti tā ir bijusi reakcija uz kādu esošajā stilā spilgtu, bet nu jau par klišejisku kļuvušu iezīmi. Avangarda mākslai raksturīgi jaunu, radikālu izteiksmes līdzekļu un formu meklējumi, ko parasti izraisa kādas asas garīgas konfrontācijas. Avangards nozīmē apzinātu nostiprinātās tradīcijas laušanu. Frīdžezu*, ko dēvē arī par free improvisation** vai the new thing,*** var uzskatīt par šādu avangardisku kustību, jo tas krasi lauž savu muzikālo priekšteču tradīcijas.
Lai raksturotu frīdžezu, vieglāk ir pateikt, kāds tas nav, salīdzinot ar citiem džeza stiliem (diksilendu, svingu, bībopu, kūldžezu, hārdbopu, fusion), nekā atrast apzīmējumu ikvienam no bezgala daudzajiem izteiksmes veidiem tā ietvaros. Frīdžezā ir raksturīgi izmantot izteiksmes līdzekļus un paņēmienus, kas nav definēti iepriekšējā džeza praksē. Diksilenda un svinga ēras mūziķi improvizēja, vadoties pēc melodiskās horizontāles. Bībopa, kūldžeza un hārdbopa mūziķi savā improvizācijā sekoja akordu struktūrai. Katrā ziņā līdzšinējos džeza stilos vienmēr tika saglabāta atkārtojošā harmoniskā struktūra. Skaņdarbu atskaņojumu raksturoja noturīgs metrs un nemainīga, līdz ar tēmu dota harmoniskā struktūra, kas jaušama arī visu improvizācijas laiku. Tātad, ikviens solists līdz šim solo improvizācijā balstījās uz doto metru un harmonisko secību, lai pēc zināmiem spēles noteikumiem varētu veidot savu improvizāciju.
Brīvās formas improvizācija atsakās no šiem spēles noteikumiem – harmoniju atkārtošanās un noteiktās ritma organizācijas sistēmas, ļaujot spēlētājiem reaģēt vienam uz otru (vismaz teorētiski) bez jebkādiem ierobežojumiem. Ritma ziņā frīdžeza skaņdarbi nereti attīstās it kā viļņveidīgi, ar biežiem ritardando un accelerando. Savukārt harmonijas ziņā nav dotas bāzes, pie kuras solistam būtu jāturas. Tādējādi muzikālais improvizācijas materiāls vairāk atkarīgs no spēlētāju spontāniem tā brīža savstarpējiem nosacījumiem nekā no kompozīcijā fiksētā tematisma. Šī jaunā brīvība mūziķim vienlaikus rada arī jaunus pienākumus – ievērot daudz lielāku disciplīnu, vairāk ieklausoties pārējos spēlētājos, lai muzikālais priekšnesums nepārvērstos vienīgi par neparastu skaņu parādi. Nevar noliegt, ka frīdžezs tiešām paplašina izpratni par muzikālu skaņu, izmantojot klavieres kā sitaminstrumentu vai lietojot pūšaminstrumentus spalgu, griezīgu spiedzienu radīšanai.
Dažādos džeza stilos balanss starp fiksētu kompozīciju un improvizatorisku attīstību ir bijis atšķirīgs. Frīdžezā ir sasniegta galējā robeža improvizācijas dominējošās lomas ziņā. Tajā lieto daudz mazāk kompozicionālā materiāla nekā daudzos iepriekšējos stilos, te visbūtiskākā ir improvizācija, turklāt tai ir daudz plašākas iespējas. Bieži sastopama kolektīvā improvizācija. Tā gan ir raksturīga arī agrīnajiem džeza stiliem, taču tagad sakarā ar jaunajiem spēles noteikumiem kolektīvās improvizēšanas rezultātā rodas disonanses. Frīdžezs bieži ir skaļš, agresīvs, disonējošs un trakojošs, kaut gan jāatzīst, ka šādu mūzikas raksturu nenosaka vienīgi jaunā brīvība. Piemēram, dažas Džona Koltreina kompozīcijas, kas tapušas 60. gadu vidū, bieži vien klasificē kā frīdžezu, iespējams, tieši to kolektīvo improvizāciju vētrainā rakstura dēļ, lai gan tajās lietoti sagatavoti aranžējumi, kas iezīmē improvizētāju harmonisko virzību.
Frīdžezam piemīt iepriekš nedzirdēta spriedze. Džezs vienmēr bijis intensīvāks nekā citas rietumu mūzikas formas, bet nekad iepriekš akcents uz intensitāti nav bijis tik ekstātiskā, trakulīgā, pat reliģiskā nozīmē, kā tas ir frīdžezā. Protams, lai arī frīdžezs ir avangardisks virziens, tas joprojām paliek džezs, saglabājot arī daudzus iepriekšējās džeza valodas elementus. Par spīti brīvībai, tikai ļoti retos gadījumos frīdžezs ir pilnīgi atonāls vai aritmisks, parasti sastopama atsacīšanās tikai no harmoniskās struktūras, kas atkārtojas visas kompozīcijas garumā.
Daudzi kritiķi, īpaši frīdžeza sākumposmā, džeza pamatprincipu noliegšanu un atsacīšanos no daudziem tā elementiem attiecināja uz konkrēto mūziķu spēles tehnikas trūkumu. Tas ļoti atgādina ironiskās epizodes Kurta Vonneguta Zilbārdī ar abstrakto ekspresionistu Teriju Kičinu un viņa galveno ieroci – krāsas šļircinātāju. Šis salīdzinājums nav nejaušs, jo tas ir pamatā bieži vilktajām paralēlēm starp frīdžezu un abstrakto ekspresionismu. Nejauši nav arī tas, ka uz slavenās plates Free Jazz: A Collective Improvisation vāka ir Džeksona Polloka tikpat slavenā bilde.
Izcilākie frīdžeza komponisti un atskaņotājmākslinieki nāk ar dažādu muzikālu un filosofisku pieredzi, kas viņu centieniem un daiļradei piešķir atšķirīgas krāsas. Tā, piemēram, Sesils Teilors (Cecil Taylor) ir studējis klavierspēli, mūzikas teoriju un kompozīciju divās konservatorijās, savukārt Ornets Kolmens (Ornette Coleman) saksofonspēli ir apguvis pašmācībā un dažas elementāras mūzikas teorijas sakarības nav īsti sapratis, pat būdams jau slavens mūziķis. Visizplatītākā ir leģenda par to, ka viņa avangardiskās mūzikas uztveres pamatā ir tas, ka sākotnēji viņš nav zinājis, ka saksofons ir transponējams instruments…1960. gadā Ornets Kolmens izdeva albumu ar nosaukumu Free Jazz: A Collective Improvisation. No šejienes termins ātri vien ieviesās arī kā vispārējs jaunās kustības apzīmējums. Bet mūzikā, protams, novitātes ienāca jau pirms nosaukuma parādīšanās. Kā agrīnākie frīdžeza piemēri minami divi 1949. gadā pianista Lenija Tristāno (Lennie Tristano) seksteta ierakstītie skaņdarbi Digression un Intuition. Arī kontrabasista Čārlza Mingusa (Charles Mingus) spēle, īpaši 1956. gadā izdotais albums Pithencanthropus Erectus, sagatavoja ceļu frīdžezam. Tomēr pirmais atzītais frīdžeza pārstāvis bija Ornets Kolmens.
Ornets Kolmens (1930) bijis frīdžeza vispretrunīgākā personība. Vieni viņu uzskatīja par džeza nākotni un ģēniju, bet citi uz viņu raudzījās kā uz ķeceri un vājprātīgo. Modern Jazz Quartetpianists Džons Lūiss palīdzēja Kolmenam noslēgt līgumu ar Atlantic, viņa atbalstītāju vidū bija arī tādas džeza autoritātes kā Gunters Šullers (Gunther Schuller), Nets Hentofs (Nat Hentoff) un Džordžs Rasels (George Russel). Savukārt Minguss sākumā pievienojās lielajam Kolmena noliedzēju pulkam un tikai vēlāk sāka viņu atbalstīt un novērtēt. Leonards Bernsteins Kolmenu uzskatīja par ģēniju, bet Rojs Eldridžs izteicās, ka nesaprot viņu ne piedzēries, ne skaidrā.
Ornets Kolmens dzimis Teksasā nabadzīgā ģimenē. Māte dēlam 14 gadu vecumā nopirkusi alta saksofonu ar norunu, ka viņš apgūs tā spēli un sāks izmantot iztikas pelnīšanai. Visai drīz Ornets pašmācībā apguvis arī tenora saksofonu un jaunībā iztiku tiešām pelnījis, spēlēdams deju un ritmblūza ansambļos. 50. gados viņš pārcēlies uz Losandželosu, kur ar savu neparasto harmonijas izjūtu jau pamanījies izpelnīties citu mūziķu neizpratni. Vēlāk Kolmens pats atceras, ka visbiežāk viņam sacījuši, ka viņš nav uzskaņojis instrumentu vai arī nepārzina harmoniju. Ar šādu reputāciju viņam bieži nākas mainīt ansambļus un ir grūti atrast klubus, kur spēlēt. Tāpēc šajā laikā viņš strādā arī par lifta operatoru un darbā studē harmonijas grāmatas. Tolaik Kolmenam pieder lēts plastikāta alta saksofons, jo viņš nevar atļauties iegādāties misiņa instrumentu. Vēlāk viņš pats augstu vērtē šī lētā instrumenta neparasto skaņu.
50. gadu beigās kopā ar domubiedriem Kolmens beidzot laiž klajā savus pirmos albumusSomethin’ Else (1958), Tomorrow is the Question (1959) un Shape of Jazz to Come (1959). Tie izraisa pirmo plašo un pretrunīgo reakciju. Viņa kvinteta sastāvā ir Dons Čerijs (Don Cherry, trompete), Volters Noriss (Walter Noris, klavieres), Bilijs Higinss (Billie Higgins, bungas) un Dons Peins (Don Payne, kontrabass). Īstenais Kolmena jaunrades un arī visa frīdžeza pagrieziena punkts ir albums Free Jazz: A Collective Improvisation. Tā ir dubultkvarteta – Kolmena kvarteta un Fredija Habarda (Freddie Hubbard), Čārlija Heidena (Charlie Haden), Eda Blekvela (Ed Blackwell), Ērika Dolfija (Eric Dolphy) – kolektīva improvizācija.
Neskatoties uz pieaugošo, bet pretrunīgo slavu, Kolmenam vēl joprojām bija grūti atrast sev darbu klubos. Likās, ka viņš pēc tā arī ļoti netiecās, jo vienmēr sevi uzskatījis drīzāk par komponistu nekā izpildītāju. 60. gados viņš vairākus gadus pavadījis samērā noslēgti, apgūdams vijoli (protams, savā neparastajā veidā) un trompeti, kā arī daudz komponējis. Kaut gan klubos Kolmens spēlējis samērā reti, viņš ierakstījies prestižākajās ierakstu kompānijās –ESP, Blue Note, RCA un Atlantic. 60. gados viņš komponējis arī filmu mūziku un skaņdarbus orķestrim. Lielākais sasniegums šajā jomā ir 1972. gadā Ņūportas džeza festivālā Londonas simfoniskā orķestra atskaņotais skaņdarbs Skies of America. Arī 70. gados mūziķa darbība jaunā grupas Prime Time sastāvā ar divām ģitārām, elektrisko basu un bungām nozīmīgi ietekmējusi daudzus viņa sekotājus, taču nav bijusi komerciāli veiksmīga. Prime Time sastāvā iznāk albumi Dancing in Your Head (1973) un Body Meta (1976). Tā ir roka ritmu un harmoniski brīvas kolektīvās improvizācijas apvienojums. Šajā sastāvā Kolmens muzicē līdz pat 90. gadiem.
Pārsteidzoši meistarīgs un oriģināls ir 1977. gadā iznākušais Soapsuds, kur Kolmens muzicē duetā ar savu ilggadīgo kolēģi un domubiedru kontrabasistu Čārliju Heidenu. Albums Song X, ko Kolmens ieraksta kopā ar Petu Meteniju (Pat Metheny), pateicoties ģitārista popularitātei, atnes arī Kolmenam atzinību tajās aprindās, kurās viņu iepriekš nenovērtēja. 90. gados kritiķi pret Kolmenu izturas jau ar krietni vien lielāku pietāti, bieži vien novērtēdami viņu kā tālaika lielāko džeza novatoru.
Pianists Sesils Teilors (1933) ir otrs ievērojamākais agrīnā frīdžeza pārstāvis. Ja Kolmena stilā liela loma bija agrīnajai pieredzei blūza un ritmblūza ansambļos, tad Teilora daiļradē tikpat liela loma bija viņa akadēmiskās mūzikas studijām Ņujorkas mūzikas koledžā un Jaunanglijas konservatorijā. Lielas autoritātes viņam bija gan Antons Vēberns un Igors Stravinskis, gan Djūks Elingtons, Teloniuss Monks un Horass Silvers. Par izlaušanos no ļoti šaura pielūdzēju pulciņa plašākos ūdeņos Teiloram bija jācīnās vēl ilgāk nekā Kolmenam. Kopš pirmā ieraksta 1956. gadā viņš ir pazīstams kā bezkompromisu radikālis. Tikai no 60. gadu beigām viņš sāka regulāri ierakstīties un doties koncerttūrēs gan kā solists, gan kopā ar savu grupu. Arī viņš bija no pirmajiem mūziķiem, kas džezu atbrīvoja no fiksētām harmoniskām struktūrām. Viņš izmantoja milzīgi plašu dinamisko diapazonu un harmoniskos resursus, bieži izmantojot skaņu klasterus ritma un sonorajam, nevis harmoniskam efektam. Teiloram patika spēlēt žilbinoši ātros tempos. Viņa unikālais improvizētāja talants no vienkārša materiāla spēja attīstīt sarežģītus, blīvus, izvērstus, bet muzikāli vienotus skaņdarbus. Teilors uzskatīja, ka viņam nevis jāpiesaista un jāizklaidē klausītājs ar savu daiļradi, bet klausītājam pašam aktīvi jāpiedalās, lai uztvertu viņa priekšnesumu.
Laiks, kad Kolmens un Teilors cīnījās par savu vietu zem saules, bija rokmūzikas uzplaukuma laiks. Frīdžezs arī džezmeņu aprindās nekad nav iekarojis tik plašas pozīcijas kā savulaik, piemēram, bībops. Kolmens vai Teilors nekad nav piedzīvojuši tādus laikus, kad viņi varētu doties tik izdevīgās koncertturnejās kā Deivs Brubeks, Mailss Deiviss, Kanonbols Ederlijs un citi. Tomēr šaura, var pat teikt, elitāra auditorija tam ir bijusi vienmēr. 60. gadu vidū radās vesela rinda jaunā mūzikas virziena piekritēju, to vidū – saksofonisti Ārčijs Šeps (Archie Shepp), Alberts Eilers (Albert Ayler), Stīvs Leisijs (Steve Lacy), bundzinieki Sanijs Murejs (Sunny Murray) un Milfords Greivss (Milford Graves), trombonists Rouzvels Rads (Roswell Rudd). Šis džeza virziens nav norietējis līdz pat šodienai, īpašu vietu ieņemot Eiropā.
PS man bija viens čuvaks, kurš baigi fanoja par džeza improvizāciju un labi kapāja uz gičas. No Valmieras. Tad aizbrauca uz Kanādu. Nu ar ģimeni un bērniem. Bet tad atbrauca. Tagad atkal Latvijā. Šodien lija stulbs lietus
Lauksaimnieku organizāciju apkopotā statistika liecina, ka vidēji tikai 6% no Eiropas zemniekiem ir jaunāki par 35 gadiem, turklāt situācija Rietumeiropas valstīs ir sliktāka, nekā Austrumeiropā. Vecāki par 55 gadiem ir gandrīz puse no visiem Eiropas zemniekiem, un tas nozīmē, ka ir apdraudēta paaudžu maiņa. Lai palīdzētu jaunajiem zemniekiem uzsākt saimniekošanu, no nākamā gada paredzēts, ka jaunie zemnieki varēs saņemt īpašu atbalstu no lauku attīstībai domātajiem līdzekļiem. Viņu veikums Latvijā jau ceturto gadu tiek novērtēts arī konkursā “Senču aicinājums”. Pagurušas plūkt sulīgo zāli, diendusā atlaidušās laiski gremo brūnraibās ‘Hereforda’ un ‘Limuzīna’ šķirņu govis. Tepat piekalnītē stāv leģendārais traktors, ar kuru jaunie zemnieki pērn devās piketēt uz Briseli – tas ir Bebru pagasta zemnieku saimniecībā “Atpūtas”. Nosaukums gan neatbilst darbam, ko jaunajiem zemniekiem šeit nākas ieguldīt, gādājot par 160 govju ganāmpulku.
Raita Ungura senči šajā zemē dzīvojuši astoņās paaudzēs. Raitis ar sievu Liānu un viņu bērni Kārlis un Karlīne , kas saimnieko “Atpūtās”. tagad iznāk sestā un septītā paaudze. Savulaik Raitis pats bijis konkursa “Senču aicinājums” pretendents, tagad žūrijas priekšsēdētājs, un vēl līdz oktobra sākumam gaida pieteicamies jaunos lauksaimniekus. Pats viņš uz balvu nepretendē, kaut īstenībā atbilst konkursa nolikumam, jo turpina senču iesākto lauksaimniecībā. Raitis rāda dzimtas koku, kas zaru zariem izpleties uz visām pusēm:
„Gads šim kokam ir sākums, kad viens no senčiem kā vēsturiskā kartupeļu dumpja vaininieks tika kājām aizdzīts uz Sibīriju. Te mans vectēvs, mans tēvs, viņa tēvs, vectēva sieva un viņa mamma.”
Raitim senči šajā zemē saimniekojuši, un tagad viņam prieks ir visu to turpināt. Raitim ir maģistra grāds lauksaimniecībā, un viņš uzskata, ka Latvijā jaunajiem iespējas ir: „Mums ir 350 tūkstoši hektāru zemes, kas šobrīd netiek pieteikti maksājumiem, aizauguši, bet te ir iespējas.”
Gaļas lopus audzēt Raitis izvēlējies tādēļ, lai būtu iespējams vienlaicīgi saimniekot un studēt. Lopiņus galvenais ir pabarot, tie nav divas reizes dienā jāslauc. Paliek laiks arī darbam Jauno zemnieku klubā. Šobrīd aktuālākais ir jautājums par zemes tirgu, kur jaunajiem arī savs vārds sakāms, – uz mūsu zemi kāri skatās skandināvu kompānijas, kas grib apmežot, un tas ir nepieņemami, to nedrīkst pieļaut.
Dzīvesbiedrei Liānai ir bakalaura grāds socioloģijā, bet dzīve ievirzījusies pavisam citā gultnē un Liāna ir laimīga te, laukos, kopā ar Raiti un bērniem. „Kādreiz es domāju, ka nekad nedzīvošu laukos, strādāšu birojā no astoņiem līdz pieciem. Bet nu esmu laukos, un te ir forši,” viņa secina.
Arī piecgadīgais Kārlītis, izaudzis liels, strādāšot laukos: „Braukšu ar traktoru un aršu. Vākšu sienu un vedīšu uz mājām, došu govīm.” Nākotne lauksaimniecībai Latvijā ir. Jā, nepieciešama godīga lauksaimniecības politika, vairāk atbalsta, vairāk stimulu jaunajiem zemniekiem, un tad viņi paliks un saimniekos savās tēva mājās – Raitis Ungurs par to ir pārliecināts. www.lsm.lv...
Muzikant un Nil!Jūsu kārta sniegt nelielas pārdomas un analīzi vienalga par ko.Šitais ienaida un žults hādžas jobas sludinātājs reāli besī pat tik vēsu džentlmeni ka es!
iekopēju no kāda foruma par bērnu pabalstu celšanu:
Tiesības saņemt pabalstu ir:
Sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus, ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu ''Par valsts sociālo apdrošināšanu''):
Persona, kurai ir tiesības saņemt vecāku pabalstu
Nosacījums, lai būtu tiesības uz vecāku pabalstu
vienam no bērna vecākiem
atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā vai negūst ienākumus kā pašnodarbinātais
vai
neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais
vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns
atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu vai negūst ienākumus kā pašnodarbinātais
vai
neatrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais
audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību
aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina
Pabalsta saņemšanas ilgums un apmērs:
Dota iespēja izvēlēties pabalsta saņemšanas ilgumu un atkarībā no izvēlētā pabalsta saņemšanas ilguma tiek noteikts pabalsta apmērs:
līdz bērna 1 gada vecuma sasniegšanai - 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas vai līdz bērna pusotra gada vecumam - 43,75 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šādā apmērā pabalsts tiks noteikts, ja vecāku pabalsta saņēmējs atradīsies bērna kopšanas atvaļinājumā.
Ja ir izdarīta izvēle par vecāku pabalsta izmaksas periodu (līdz bērna 1 gada vecumam vai līdz bērna pusotra gada vecumam) un pabalsts piešķirts – tad par vienu un to pašu bērnu izraudzīto izmaksas periodu nav tiesību mainīt.
Pabalsta apmērs, ja pabalsta saņēmējs strādā un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā
Vecāku pabalsta saņēmējam, kurš atsāk strādāt, pārtraucot bērna kopšana atvaļinājumu, vai atsāk gūt ienākumus kā pašnodarbinātais - pabalstu izmaksā 30% apmērā no piešķirtās pabalsta summas.
Arī personai, kura pabalsta pieprasīšanas dienā neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātais - pabalstu aprēķina 30% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra (atkarībā no tā, kādu pabalsta saņemšanas termiņu pabalsta pieprasītājs ir izvēlējies - līdz bērna 1 gada vecumam 60% apmērā no vidējās algas vai līdz bērna pusotra gada vecumam 43,75 % apmērā no vidējās algas).
Piemēram: Vecāku pabalsts piešķirts līdz bērna 1 gada vecuma sasniegšanai 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas – 15 eiro vienā kalendāra dienā.
Pārtraucot bērna kopšanas atvaļinājumu un atsākot strādāt, pabalsts tiks pārrēķināts 30% no 15 eiro = 4,50 eiro vienā kalendāra dienā.
Kā aprēķina vidējo apdrošināšanas iemaksu algu pabalsta apmēra noteikšanai?
Vidējās iemaksu algas aprēķinā personai tiek iekļauta tikai tā apdrošināšanas iemaksu alga, no kuras persona tiek apdrošināta vecāku pabalstam, t. i., pabalsta pieprasītājam VID reģistrētā iemaksu alga no darba devēja vai VID reģistrētie ienākumi kā pašnodarbinātajam.
Darba ņēmējam kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiek aprēķināta par 12 mēnešu periodu, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, no kura tiek piešķirts pabalsts:
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
11.
12.
-
-
Mēnesis, no kura tiek piešķirts pabalsts
Pašnodarbinātajam kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiek aprēķināta atbilstoši faktiski veiktajām iemaksām pēdējo 12 mēnešu periodā, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā tiek piešķirts vecāku pabalsts.
(Vidējo iemaksu algu aprēķina saskaņā ar likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31.un 32.pantu – noteiktajā 12 mēnešu periodā, neieskaitot pārejošas darba nespējas dienas, par kurām izmaksāts slimības pabalsts (darba nespējas lapa „B”), grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, bērna tēvam piešķirtā atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma un bezalgas atvaļinājuma, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, kalendāra dienas).
Kādus pabalstus izmaksā vienlaikus ar vecāku pabalstu?
Vienlaikus ir tiesības saņemt vecāku pabalstu (līdz bērna 1 gada vecumam vai līdz pusotra gada vecumam, atkarībā no izdarītās izvēles) un bērna kopšanas pabalstu, kura apmērs līdz bērna pusotra gadu vecumam ir 171 eiro mēnesī.
Vai bērna kopšanas pabalstu turpina saņemt arī tad, ja vecāku pabalstu, personai pārtraucot bērna kopšanas atvaļinājumu un atsākot strādāt, aprēķina 30% apmērā no piešķirtās pabalsta summas?
Ir tiesības turpināt saņemt bērna kopšanas pabalstu 171 eiro mēnesī un pārrēķināto vecāku pabalstu vienlaikus.
Vai par viena un tā paša bērna kopšanu vienlaikus viens vecāks var saņemt vecāku pabalstu un otrs vecāks bērna kopšanas pabalstu?
Vecākiem ģimenē ir jāvienojas, kurš saņem pabalstus par bērna kopšanu, jo gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu par viena bērna kopšanu piešķir vienam vecākam (vienai personai).
Ja kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus
Papildus pie bērna kopšanas pabalsta pamatapmēra par katra nākamā bērna kopšanu piešķir piemaksu par dvīņu vai vairāku vienās dzemdībās dzimušu bērnu kopšanu.
Tātad, ja ģimenē ir piedzimuši dvīnīši, tad persona, kura kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus, papildus bērna kopšanas pabalstam saņem:
vecumā līdz bērna pusotram gadam– 171 eiro mēnesī par katru nākamo bērnu; vecumā no bērna pusotra gada līdz 2 gadiem– 42,69 eiro mēnesī par katru nākamo bērnu. Piemērs: Kādi pabalsti un kādā apmērā tiks piešķirti pabalsta pieprasītājam, kurš kopj dvīnīšus:
Bērnu vecums
Pabalsti, kuri tiek piešķirti par dvīņu kopšanu
Kopā saņemamo pabalstu apmērs mēnesī
Līdz bērnu viena gada vai pusotra gada vecuma sasniegšanai
Vecāku pabalsts
Vecāku pabalsta apmēru nosaka atkarībā no izvēlēta pabalsta saņemšanas ilguma.
Līdz bērna vienam gadam (60% no vidējās algas) vai līdz pusotram gadam (43,75% no vidējās algas).
Bērna kopšanas pabalsts
171 eiro mēnesī līdz pusotra gada vecuma sasniegšanai
Piemaksa pie bērna kopšanas pabalsta
171 eiro mēnesī
līdz pusotra gada vecuma sasniegšanai
Vecāku pabalsts
+
171 eiro
+
171 eiro
Kādi dokumenti jāiesniedz pabalsta piešķiršanai?
Pabalstu piešķir pamatojoties uz pieprasītāja iesniegumu.
Ja pabalsta pieprasītājs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tad informāciju par piešķirto bērna kopšanas atvaļinājumu (ja pabalsta pieprasītājs ir viens no bērna vecākiem) vai atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu (ja pabalsta pieprasītājs ir adoptētājs, kura parūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ir nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklis, aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu faktiski kopj un audzina bērnu) VSAA saņem no Valsts ieņēmuma dienesta.
Visērtāk to izdarīt, aizpildot E-iesniegumu Vienotajā valsts un pašvaldību portālā [url=www.latvija.lv.
Iesniegumu]www.latvija.lv.
Iesniegumu[/url] pabalsta piešķiršanai var iesniegt arī klātienē jebkurā VSAA nodaļā vai nosūtīt pa pastu, vai elektroniska dokumenta formā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Pieprasot pabalstu pa pastu vai elektroniski, var izmantot veidlapu.
Ja pabalsta pieprasītājs ir adoptētājs, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ir nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklis, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnis vai cita persona, kura faktiski kopj un audzina bērnu, tad informāciju par bērna nodošanu pirms adopcijas aprūpē un audzināšanā, bērna ievietošanu audžuģimenē, aizbildnības nodibināšanu vai pabalsta izmaksāšanu personai, kura faktiski kopj un audzina bērnu, VSAA iesniedz bāriņtiesa, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu.
Ja pabalsta pieprasītājs ir adoptētājs, tad informāciju par adopciju trīs darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā VSAA paziņo tiesa, kura apstiprinājusi adopciju.
Dokumentus var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā.
Cik ilgā laikā piešķir vecāku pabalstu?
Lēmumu par pabalsta piešķiršanu pieņem desmit dienu laikā pēc tam, kad VSAA nodaļa ir saņēmusi visus pabalsta piešķiršanai nepieciešamos dokumentus un citu informāciju.
Pabalsta saņemšana
Pabalstu pārskaita Jūsu kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā, ko būsiet norādījis savā iesniegumā.
Pabalstu izmaksā par iepriekšējo mēnesi.
Svarīgi zināt !
Vecāku pabalsta izmaksa tiek pārtraukta uz laiku, kamēr saņemiet bezdarbnieka pabalstu.
Vecāku pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu.
Maternitātes pabalsts - pirms un pēc dzemdībām To var saņemt topošā māte, kas:
strādā algotu darbu; ir pašnodarbinātā vai ir pašnodarbinātā laulātā, kura brīvprātīgi pievienojusies sociālajai apdrošināšanai. Kas vēl var saņemt šo pabalstu?
Par pēcdzemdību periodu maternitātes pabalstu var saņemt arī bērna tēvs vai cita persona, kas kopj jaundzimušo mājās, taču ne ilgāk kā līdz bērna 70. dzīves dienai. Tas ir gadījumos, ja :
bērna māte slimības dēļ nevar kopt mazuli līdz 42. pēcdzemdību dienai, bērna māte ir atteikusies no bērna kopšanas, bērna māte ir mirusi dzemdībās vai laika posmā līdz 42. pēcdzemdību dienai, vai bērns ir atradenis. Par kādu laika posmu tiek izmaksāts pabalsts?
Pabalstu izmaksā divās daļās – pirms un pēc dzemdībām.
Pirmā daļa tiek maksāta par grūtniecības atvaļinājuma 56 vai 70 dienām. Pabalstu par 70 kalendārajām dienām maksā topošajai mātei, kura līdz 12. grūtniecības nedēļai ir stājusies medicīniskajā uzskaitē.
Otro daļu – par 56 vai 70 kalendārajām dienām - maksā pēc bērna piedzimšanas. Pabalstu par 70 dienām var saņemt, ja:
grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā mātei ir bijušas veselības problēmas; piedzimuši divi vai vairāki mazuļi. Lielākais laika periods, par kuru var saņemt maternitātes pabalstu, ir 140 dienas.
Ja ir bijušas priekšlaicīgas dzemdības, t.i., pirms grūtniecības atvaļinājuma sākuma, maternitātes pabalstu piešķir pēc tādiem pašiem noteikumiem - ne mazāk kā par 112 kalendāra dienām.
Ja darba attiecības ir beigušās sakarā ar darba vietas likvidāciju, tad maternitātes pabalstu piešķir, ja grūtniecības atvaļinājums sācies ne vēlāk kā 210 dienu laikā pēc atlaišanas no darba.
Kāds būs pabalsta apmērs?
Pabalstu piešķir 80 % apmērā no pabalsta pieprasītājas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Darba ņēmējam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā sākas darbnespējas lapa sakarā ar grūtniecību.
Pašnodarbinātajām sievietēm vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiek aprēķināta atbilstoši veiktajām iemaksām pēdējo 12 mēnešu periodā, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā sākas grūtniecības atvaļinājums.
Mātei vai viņas pilnvarotajai personai jādodas uz jebkuru Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļu, un jāiesniedz:
darba nespējas lapa B No 2015.gada 1.jūlija darbnespējas lapās B, kuras izsniegtas maternitātes pabalstu piešķiršanai, nav nepieciešams darba devēja apstiprinājums par neierašanos darbā un pašnodarbinātā apstiprinājums par nespēju strādāt.
Ja darbnespēja lapa B izsniegta līdz 2015.gada 30.jūnijam un tiek iesniegta VSAA pēc 2015.gada 1.jūlija, tajā nepieciešams darba devēja un pašnodarbinātā apstiprinājums.
iesniegums pabalsta piešķiršanai. Iesniegumu pabalsta piešķiršanai var nosūtīt arī pa pastu vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Pieprasot pabalstu pa pastu vai elektroniski, var izmantot veidlapu, vai iesniegt brīvā formā uzrakstītu pieprasījumu, norādot šādas ziņas:
4. pabalsta pieprasītāja tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;
5. pabalsta pieprasītāja kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numurs (21 zīme) ;
6. pieprasītā pabalsta veids (maternitātes pabalsts).
Ar savu parakstu pabalsta pieprasītājs apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.
Iesniedzot iesniegumu VSAA nodaļā, nav jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Taču saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu VSAA, sniedzot personai informāciju, kas attiecas tieši uz konkrēto personu, ir tiesības pieprasīt un personai ir pienākums uzrādīt dokumentu, kas ļauj identificēt šo personu.
Pabalstu var pieprasīt arī pilnvarota persona, ja viņai atbilstoši Administratīvā procesa likuma 38.panta pirmajai daļai ir noformētas pārstāvības tiesības. Fiziskās personas pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru, kā arī fiziska persona var pilnvarot savu pārstāvi iestādē (VSAA) uz vietas, personīgi ierodoties gan pārstāvim, gan pilnvarotājam.
Pabalsts jāpieprasa gada laikā, skaitot no pirmās pirmsdzemdību atvaļinājuma dienas. No 2016.gada 1.janvāra pabalsts jāpieprasa 6 mēnešu laikā, skaitot no pirmās pirmsdzemdību atvaļinājuma dienas.
No brošūras “Al-Anon ir domāts pieaugušajiem alkoholiķu bērniem”
Alkoholisms ir ģimenes slimība. Katrs alkoholiķis ietekmē vismaz 4 tuvos cilvēkus, tajā skaitā bērnus, brāļus un māsas, vecākus, laulātos, partnerus, draugus un kolēģus. Daudzi cilvēki, kas bērnībā bijuši pakļauti kāda alkoholismam, savā patstāvīgajā dzīvē nes līdzi sāpīgu ģimenes slimības nastu. Tās pašas īpašības, kas reiz ir palīdzējušas viņiem izdzīvot bērnībā, var vēlāk pieaugot radīt problēmas attiecībās ar ģimeni, draugiem un kolēģiem. Viņiem var būt problēmas pieņemt lēmumus. Viņi var cīnīties ar bailēm un nervozitāti un viņiem var būt problēmas uzturēt intīmas attiecības. Viņi bieži apprecas ar alkoholiķi vai paši kļūst par tādiem.
„Sāpīgās ciešanas, ko izraisa alkohols, gandrīz pārņēma mani visu. Tās ir bijušas ar mani visu manu dzīvi. Tomēr es nekad neskatījos tām cieši virsū. Es nekad nesapratu tās. Es cerēju, ka es tās pāraugšu. Es baidījos no tām un drausmīgi kaunējos, vienmēr slēpos. Es grūdu visu zem paklāja, un dažkārt tur apakšā atradās vieta pat man”.
“Es uzaugu alkoholiķu mājā. Vide bija ekscentriska, bīstama, piepildīta ar spriedzi. Dažkārt notika mīlestības izrādīšanas šovi, bet es nekad tiem neuzticējos. Es redzēju dusmas, ko vardarbīgi izrādīja mans tēvs, un mātes ledaino aukstumu, kura atteicās runāt ar mani. Es baidos no savām dusmām un par to, cik daudz vardarbības ir manī. No saviem vecākiem varēju mācīties daudz negatīva.”
Ja augot Tevi ietekmēja kāda cita dzeršana, Al-Anon ir droša vieta, kur nākt ar savām bažām, jautājumiem un vēlmi dzīvot labāku dzīvi. Lai arī kādas būtu tavas problēmas, uz Al-Anon nāk tie, kuriem arī tās ir bijušas. Kopā mēs mācāmies paskatīties uz pagātni, ļaut tai iet un dzīvot laimīgu, produktīvu dzīvi tagadnē.
“Al-Anon man bija droša paradīze. Pirmo reizi dzīvē es piederēju un tiku pieņemta tāda, kāda esmu. Al-Anon man iemācīja novērst uzmanību no alkoholiķa un pievērst to sev. Es sāku mainīt vecos uzvedības modeļus un mācīties jaunus veidus kā risināt savas problēmas. Es mācījos no alkoholiķu sievām, kāpēc viņas reaģē tā, kā reaģē. Pirmo reizi savā dzīvē es sapratu, ka alkoholiķis ietekmē ikvienu ģimenē.”
Dažas Al-Anon sapulces vairāk fokusējas uz efektu, ko rada uzaugšana ar alkoholismu, tomēr katra Al-Anon grupa ir atvērta visām alkoholiķu ģimenēm un draugiem, un piedāvā palīdzību un atbalstu visiem cilvēkiem, kurus ietekmējusi kāda cita dzeršana, lai arī kādas ir viņu attiecības ar alkoholiķi.
“Savā pirmajā sapulcē es biju vienīgais alkoholiķu bērns. Tam nebija nozīmes. Es biju cerējis uz labāku nākotni un šie cilvēki deva man cerību no pašas pirmās dienas. Viņi saprata manu sāpi. Es vairs nebiju viens. Man tika doti instrumenti kā izturēties pret alkoholismu. Manu vecāku dzeršana vairs neiejaucās manā dzīvē.”
“Pēc sešiem mēnešiem es beidzot sapratu, ka piederu Al-Anon. No sākuma es jutos atšķirīga no citām dalībniecēm, kuras bija precējušās ar alkoholiķiem. Es nekad nebiju apjautusi, ka man ir tikpat daudz aizvainojuma, dusmu, naida utt., kā alkoholiķu sievām un vīriem. Tas, ka man ir 25 gadi, nerada atšķirības, patiesībā vecumam Al-Anon nav nozīmes. Mēs nekad neesam vieni šajā programmā.”
Al-Anon nav ekspertu un profesionālu konsultantu. Neformālās diskusiju grupās un daloties vienam ar otru, dalībnieki iemācās skatīties uz savām bailēm, just savas jūtas, dalīties tajās ar citiem un kopā atveseļoties no pagātnes rētām.
“Al-Anon sapulces izglāba manu dzīvi. Es atradu daudz ko, it īpaši mīlestību un atklājumus, ko es nevarēju atrast citur. Mēs esam gājušas cauri tam pašam karam, izcīnījušas tās pašas cīņas un dalāmies tajās pašās rētās. Mēs visi esam staigājoši brīnumi. Mēs mīlam un atbalstām viena otru. Es mācos dzīvot 24 stundas vienā reizē. Es nebaidos tuvoties. Dzīve ir mierīgāka. Mainot to ko es varu – sevi – es atradu laimi.”
Al-Anon mēs mācāmies būt laipni pret sevi un dot sev laiku, kas mums vajadzīgs, lai atveseļotos. Mēs nesam uz mūsu sapulcēm bagāžu dzīves garumā un tas prasa laiku - atveseļoties no pagātnes ietekmes. Mēs mācāmies, ka alkoholisms tiešām ir slimība, ka mēs to neizraisām, nevaram kādu citu izdziedināt no tā un nevaram to kontrolēt.
“Al-Anon sapulču apmeklēšana deva man jaunu izpratni par alkoholisma slimību un to, cik ietekmēti ir mani tuvie un mīļie. Tas bija atvieglojums - beidzot saprast, ka es nebiju cēlonis tam, ka mani ģimenes locekļi dzer, un, ka es nevaru kaut kā kontrolēt viņu tieksmi dzert. Al-Anon man iemācīja, ka vienīgā persona, kuru es varu kontrolēt, esmu es pati. Šī sapratne ļāva man atveseļoties no efekta, ko rada uzaugšana alkoholiskā ģimenē. Kad es pārtraucu iejaukties tajā, ko dara alkoholiķis, es atklāju sevi.”
“Uzvedība un attieksme, kuras iemācījos kā bērns, nogalināja manu dzīvi, manu radošumu un mani. Pēc divām Al-Anon sapulcēm es sāku saprast savas dusmas, viņu dusmas, un es zināju, ka es vēlos ko vairāk kā brīvību būt dusmīgai. Al-Anon deva man šo kaut ko vairāk. Al-Anon deva man instrumentus, lai izmantotu to neticamo enerģiju, kuru es tik ilgi bloķēju un tērēju vienīgi kā dusmas. Al-Anon man deva veselīgu izpratni par mīlestību – pret citiem un pret sevi pašu!”
Varam Tev ieteikt apmeklēt sešas sapulces, pirms izlem, vai Al-Anon ir domāts Tev. Mēs aicinām Tevi runāt ar citiem pirms un pēc sapulcēm un lasīt Al-Anon literatūru. Lai atrastu sapulci, Tu vari skatīties grupu sarakstu.
“Man nav vienmēr taisnība, taču vienmēr nav arī nepareizs viedoklis. Mana dzīve nav manas māsas, mana brāļa, vecāku vai vecvecāku dzīve! Tā ir kļuvusi apburoši manis pašas dzīve. Mana atveseļošanās ir neilga, bet nākšana uz Al-Anon ir sākums. Al-Anon ir vieta, kur beigt bēgt, vieta, no kuras sākt, turpināt, augt.”
Viņi visi ir pieauguši cilvēki, kuriem pašiem jau ir bērni un kuri, kā nu mācēdami, veido savas ģimenes. Tomēr viņiem ir kaut kas traucējošs, kaut kas tāds, kas neļauj līdz galam saprast savu raksturu, attiecības, rīcību un reakciju uz dažādām lietām un parādībām. Jo – viņu vecāki bijuši alkoholiķi, un tas ir atstājis sekas uz visu mūžu.
Trīs no šiem cilvēkiem piekrita anonīmai sarunai, lai pastāstītu, ka arī problēmas, kas nāk no bērnībā pieredzētā un pārdzīvotā vecāku alkoholisma, ir iespējams risināt. Risināt, tiekoties ar cilvēkiem, kas savā dzīvē izbaudījuši līdzīgus pārdzīvojumus un kam tie traucē normāli veidot savu dzīvi. Viņi – Pieaugušie alkoholiķu bērni (PAB) – reizi nedēļā pulcējas grupā, lai līdzīgi kā Anonīmo alkoholiķu vai narkomānu grupas pārstāvji ar 12 soļu programmu risinātu savas problēmas. Un viņi ir pārliecināti, ka tas ir vērtīgi, jo palīdz saprast gan pašam sevi, gan citus, gan arī veidot attiecības ar vecākiem, kuri turpina dzert.
Nikolajam ir 45 gadi. Viņa tēvs bija alkoholiķis, kurš dzēra gadiem ilgi, bet māte, kā uzskata Koļa, bija tipiska līdzatkarīgā, kas turklāt bija kļuvusi ļoti valdonīga un praktiski visu varu ģimenē pārņēmusi savās rokās. Kādreiz, kad pusaudža gados Koļa izdarīja kādas palaidnības, māte gan uzsauca tēvam: "Nu ko tu tam puišelim kā tēvs nesaki nevienu vārdu?", taču pie vārda tēvs tā arī netika. Un tā bija jebkurā jautājumā – māte visu izlēma vienpersoniski.
Tagad Nikolajs saprot, ka droši vien mātei nekas cits neatlika, ja reiz tēvs tikai dzēra un dzēra, acīmredzot uz viņu nevarēja paļauties. Bet tēvs savukārt ļoti veiksmīgi pielāgojās situācijai. Un pielāgoties nācās arī abiem bērniem – Koļam un viņa māsai.
"Mēs bijām destruktīva ģimene visās jomās," saka Koļa. Vīrietis atceras, ka tēva dzeršanas dēļ ģimenē bija tik tālu atsvešinājušies, ka viņš ar tēvu, kad tas bija skaidrā, praktiski nesarunājās. Toties, kad tēvs bija iedzēris, sarunas notika paaugstinātā tonī. Tad viņš mēģinājis bērnus audzināt. Un sākās ģimenes skandāli, jo pa vidu vēl bija valdonīgā māte.
Koļa tagad domā, ka viņš pat vairāk cietis no mātes valdonības nekā no tēva dzeršanas, vienkārši tādēļ, ka ar tēvu viņam praktiski nebija attiecību. Bet māte vadīja ģimeni. "Atceros, 17 gadu vecumā pirmo reizi vasarā strādāju, nopelnīju labu algu un par pirmo saņemto naudu nopirku VEF radioaparātu, bet pārējo naudu atdevu mātei," stāsta Koļa. "Kas tas bija par traci, kad māte uzzināja par to aparātu. Un tikai tāpēc, ka es pats biju izdarījis izvēli, kā tērēt savu naudu. Kad daļu no nākamās algas nodzēru, nebija nekāda trača, acīmredzot mātei šķita normāli, pie tā viņa bija pieradusi."
Gribot negribot vecāku ģimenei līdzīgu modeli Koļa pārņēma arī savā dzīvē – ilgus gadus lietoja alkoholu un arī viņam tolaik praktiski nebija attiecību ar saviem bērniem. Tāpēc, kad uzzinājis, ka ir izveidota PAB grupa, viņš bija viens no pirmajiem, kas tajā iesaistījās. "Man tā ir dvēseles higiēna," viņš atzīst. "Tas ir tāpat, kā no rīta tīrīt zobus. Es nekad neesmu spējis runāt par jūtām, jo man nav bijis ar ko par tām runāt, tagad mācos to darīt. Un tici vai netici – pēc tam ir vieglāk. Ceru, ka ar grupas palīdzību daudz ko dzīvē mainīšu. Pirmām kārtām savu attieksmi, taču vienu zinu noteikti – pilnīgi savu dzīvi izmainīt nevarēšu nekad, jo nevar padarīt par nebijušu to, kas ir noticis manā bērnībā. Bet nav arī vajadzīgs, analizējot tā laika notikumus, es mācos dzīvot savādāk. Un daudz vieglāk par šīm lietam ir runāt ar cilvēkiem, kas mani saprot, nav vajadzīgs šo slogu uzkraut ģimenei, jo mana sieva neko tādu nav piedzīvojusi un daudz ko nesaprot."
Mārai ir 23 gadi. Viņas ar māti dzīvoja divatā, tāpēc jaunā sieviete saka: "Varbūt man būtu bijis vieglāk, ja būtu brālis vai māsa, bet es nezinu, kā tas ir." Meitenei bija apmēram 10 gadu, kad viņa sāka saprast, ka mamma dzer. Arī līdz tam viņas mamma dzēra, bet tad Mārai tas šķita interesanti, jo mamma šādās reizēs bija jautra un meita dabūja dažādus kārumus, lai gan ģimenei naudas bija maz. Un ap viņu bija citi jautri cilvēki. Bet tad pamazām Māras mammas sāka dzert vienatnē – viņai kompāniju vairs nevajadzēja. Kad meitene sasniedza 15 gadu vecumu, viņa pavisam skaidri saprata, ka dzeršana mammai ir nopietna problēma – viņa dzēra vairākas nedēļas no vietas. Kamēr mamma slīga alkoholismā, Māra viņas vietā gāja uz darbu un veica apkopējas pienākumus. Protams, par to saņēma aldziņu – kaut arī nelielu, bet tomēr. Bet problēma saasinājās – mamma dzēra aizvien vairāk un vairāk, Mārai par to bija kauns, un, ja kāds mammu meklēja, viņa sadomāja visādus melus, lai slēptu notiekošo.
Pabeigusi pamatskolu, Māra aizgāja mācīties uz citu pilsētu. Nu viņa mammas dzeršanu izjuta vairs tikai brīvdienās. Taču, lai arī kā mamma dzēra, kad saņēma algu, iedeva meitai viņas tiesu, lai varētu iztikt. Ik pa laikam mamma saprata, ka ir aizgājusi par tālu, paārstējās – padzēra zāles, lika sistēmas, taču pēc laiciņa viss atkal bija vecajās sliedēs. Māra to visu pārdzīvoja un ļoti gribēja ātrāk tikt prom, ātrāk savā dzīvē. Tā arī notika. Tad Māra uzzināja par Minesotas programmu un pierunāja mammu tajā iesaistīties. Viņa piekrita, izturēja un solīja meitai, ka nekad, nekad vairs nedzers. "Pirmo reizi mūžā es viņai noticēju," atceras Māra. Abas iemācījās viena ar otru sarunāties un pateikt, kā jūtas. Mamma bijusi ļoti pārsteigta, kad Māra viņai stāstījusi par saviem pārdzīvojumiem. Viņa nevarējusi iedomāties, ka meita viņas dzeršanu tik ļoti pārdzīvo.
Tomēr pēc pusgada viss sākās no jauna. Māras mamma atkal sāka dzert un turpina to darīt. Tagad viņa vaino programmu. Māra pa to laiku ir apprecējusies, viņai pašai ir bērni un, ja līdz šim viņa visiem spēkiem mēģināja mammu no dzeršanas zaņķa izvilkt, tad šobrīd saprot, ka otra dzīvi dzīvot nav iespējams, ka viņai emocionāli mammu jālaiž vaļā, un tad – kas būs lemts, tas arī notiks. Sirds, protams, sāp, kad mamma atkal dzer, bet tā ir viņas izvēle. Daļēji to saprast Mārai ir palīdzējusi iesaistīšanās grupā. Un tomēr jaunā sieviete neslēpj, ka ir grūti. Ar prātu viņa saprot, ka dzeršana ir mammas problēma, tomēr sāp ļoti.
Tagad kopš vasaras Māras mamma nav dzērusi. Šajā laikā abas ir tikušās, un Māra arī izstāstījusi, ka iesaistījusies pašpalīdzības grupā. Mamma teikusi – labi, lai apmeklē, ja meitai tas palīdz. Māra atzīst, ka grupas apmeklēšana viņai ir palīdzējusi atgūt pašapziņu, ko tik ļoti nodeldējusi mammas dzeršana un pašas vainas izjūta par notiekošo. Tagad viņa mācās sevi nevainot un atgūt rakstura stingrību. Un, ja sākumā viņai ir bijis grūti ar kādu runāt par savu problēmu, tad tagad tā vairs neesot.
Arī Māras ģimenē svētku reizē ir vīna glāzes galdā, taču ne viņai, ne arī vīram to īpaši negribas. Jaunā sieviete neslēpj, ka viņai tomēr ir veselīga piesardzība pret alkoholu, jo viņa zina, ko tas var nodarīt ģimenei.
Kristai ir 24 gadi. Viņas ģimenē alkoholisms pa vīriešu līniju ir nopietna problēma vairākās paaudzēs. Viņas ģimene dzīvo laukos un, kā saka Krista, "tur vairāk vai mazāk dzer gandrīz visi, tas šķiet normāli". Dzēra arī viņas tēvs, tāpēc mamma bija līdzatkarīga. To, ka tēva dzeršana ir izpostījusi ģimeni, meitene sāka saprast pusaudzes gados. Tēvs dzēra, mājās bija nemitīgi strīdi, mamma kļuva valdonīgāka, un Kristas vienīgā vēlēšanās bija ātrāk tikt prom. Vienalga uz kurieni, tikai prom! 18 gadu vecumā tas piepildījās, un viņa bija tik laimīga, ka vairs nav jāklausās vecāku strīdos un jābūt tiem pa vidu. Rīgā, kur Krista mācījās, viņa iepazinās ar citiem cilvēkiem un saprata, ka var dzīvot arī savādāk. Un to viņa arī dara.
Pa šiem gadiem, kamēr Krista vairs nedzīvo pie vecākiem, tur nekas būtiski nav mainījies. Viņa tā arī ne ar mammu, ne ar tēvu nav izrunājusies un pateikusi, cik ļoti slikti ģimenē jutusies. Iespējams, to arī nekad nepateiks. "Šādās ģimenēs par jūtām nerunā," saka Krista.
Jaunā sieviete neslēpj, ka grupā, runājot ar citiem sev līdzīgiem un stāstot par piedzīvoto, ir sāpīgi to visu atkal celt augšā un pārdzīvot atkārtoti. Viņa to darot tāpēc, lai saprastu sevi, problēmas, kas nāk līdzi no bērnības, no disfunkcionālās ģimenes, un lai šo mantojumu nenodotu tālāk saviem bērniem. Viņa uzskata, ka vienreiz tā ķēde ir jāpārrauj...
Kas ir Pieaugušie alkoholiķu bērni?
PAB ir atbalsta grupa, kuras dalībnieki atveseļojas paši un palīdz atveseļoties citiem no bērnības traumu un pārdzīvojumu sekām. Kustību aizsāka alkoholiķu bērni, bet šajā kustībā ir laipni aicināti arī cilvēki no cita veida disfunkcionālām ģimenēm. Tā ir vīriešu un sieviešu brālība, kas ir uzauguši problemātiskas atkarības vai citas ģimenes disfunkcijas apstākļos. PAB nav saistīts ne ar sektām, partijām, reliģijām, organizācijām vai institūcijām, nepiedalās nekādās sabiedriskās polemikās, neieņem nostāju nekādos sabiedriskos strīdos.
PAB savā darbībā lieto 12 soļu un 12 tradīciju programmu, kas pārņemta no Anonīmo alkoholiķu sadraudzības un kas ir atveseļošanās pamats un pavadonis.
Ko īsti nozīmē apzīmējums Pieaugušie alkoholiķu bērni? Kā skaidro šīs kustības veidotāji un attīstītāji, tie ir pieauguši cilvēki, kuru vecāki ir bijuši alkoholiķi un kuri dzīvē tā iespaidā ar grūtībām veic savus darbus līdz galam, melo situācijās, kad tikpat labi varētu teikt taisnību, bez žēlastības sevi tiesā, ar grūtībām izjūt prieku vai jautrību, izturas pret sevi pārāk nopietni, ar grūtībām veido tuvas attiecības, nepārtraukti meklē atzinību un apstiprinājumu, uzņemas pārmērīgu atbildību vai arī rīkojas pilnīgi bezatbildīgi, ir pārmērīgi uzticīgi, pat ja ir skaidri redzams, ka otrs cilvēks to nepelna, jūtas vainīgi, aizstāvot savas tiesības, un tādēļ bieži piekāpjas citiem, izjūt bailes citu cilvēku priekšā, sevišķi no visvisāda veida varas pārstāvjiem un priekšniecības, izjūt bailes no agresivitātes un skandalozām situācijām, mīl izturēties kā upuri, ļoti baidās no šķiršanās un zaudējumiem, baidās izrādīt savas jūtas, viegli kļūst atkarīgi vai atrod atkarīgus partnerus un tamlīdzīgi.
Pirmais posms PAB sadraudzībā ir izpētīt savu agro bērnību. Pēc tam – mācīties alternatīvas: just un izpaust sevi, atrast savu vērtību un saprast, ka nav obligāti jābūt ideāliem, izvēlēties pašam, nevis pakļauties destruktīviem impulsiem, vārdu sakot, kļūt par veselīgiem cilvēkiem.
Vajadzētu arī pievienot ugunsdrošibas instrukciju gadījumam ja vēlos remontēt lodžiju,kuras man vēl pagaidām nav.Toties ir divi balkoni,kur būs zināmas nianses šai jomā.
būtu labāk Kvaa paņēmis kredītu[ noniecināto], jo jogas bizness, izskatās, nevedās, un attīstījis savu rolleru biznesu, vismaz tolks kāds , arī paziņas varbūt nemuktu, savādāk kā tāds "nepamatoti" apbižots skolnieks, mēģina ieriebt, kur vien var. nevar savas lietas sakārtot, pļūtī pa labi un pa kreisi ....
