Uzrakstīšu paziņam uz Krieviju, ka Latvijas ekonomika un konkrēti iespēja kaut ko pa normaļņomu nopirkt aizvien samazinās un iet uz galu. Vispirms nolikvidēja larjokus uz ielām, nolikvidēja Rumbulas autotirgu, patreiz pustukši stāv agrāk dzīvie kioski tirgos, uz bankrota robežas ir lielākā daļa zabegalovku un pivnuju. Bet šodien es piedzīvoju patiesu šoku - tagad lielveikalā Maxima, kas uz Jūrmalas šosejas, valdība piespiež mani pašam sevi apkalpot kā kaut kādam kasierim. Pašam jāsver burkāni, pašam jāvelk strīpu kodi gar lasītāju, pašam jāliek bankas karte un pašam jāsaņem čeks. Varbūt šie vēl gribēs, lai es arī vēl strādāju kaut ko lietderīgu, nevis tikai internetā trollēju ???
a kā savādāk? Latvija nu jau kļuvusi par nopietnu koka karkasa māju, arī guļbūvju eksportētāju. gandrīz katrā novadā, pa vairākām ražotnēm. te viens no veiksmes stāstiem ltv.lsm.lv...
Mūsu vēlēšanu sistēma, tautas izglītotība, izprante. Politiskā atbildība. Mantiskā atbildība par politiskiem lēmumiem. Ar amerikāņiem vai draudzību ar ASV te pilnīgi nekāda sakara.
Jā taisnība gan,Jupiters stiprs vīrs!Man gan vairāk interesē publiskais nāves sods Kasparam Dimiteram.Kopš vācu pulkvežu karināšanas t.s.uzvaras laukumā pēc kara,nekas tāds mūsu provincē nav pieredzēts.
Tūrisms mums tiek apkarots, ceļot akcīzes nodokļus, aizliedzot smēķēt un lietot alkoholu publiskās vietās, ierobežojot prostitūciju (likvidējot bordeļus, tajā skaitā lēnām iznīcinot arī "masāžas salonus"). Lēta šmiga un maukas pa lielam bija vienīgais, kas iepriekš piesaistīja rietumu kaimiņus. Kāda tur infrastruktūra?!
A tagad viesi brauc pa lielam tikai no otras debess puses, bet tie jau nevienam nepatīk, īpaši - glumi vardulēni. Un uz ielas tagad dzeram kolu.
Ne*irs. Tie ir konkurējošās pašvaldības aģenti. Engures novadā apvienojās Smārdes pašvaldība, Lapmežciema pašvaldība un Engures pašvaldība. Attiecīgi viņu rīcībā ir gan osta (Engures), gan Tukuma lidlauks. Tukumniekiem tas nepatīk, jo lidlauks ir pieci metri no Tukuma, bet nav iņu pašvaldībās ietekmes sfērā.
" Tāpat es nezinu par kādām lielām padomju laika pensijām, izņemot personālās pensijas padomju nomenklatūrai un militārpersonām, tiek visu laiku runāts. Viena mana vecāmāte saņēma 29 rubļu kolhoznieka pensiju, otra - 50 rubļu, jo bija arī mežrūpniecībā strādājusi. Ar tādu pensiju izdzīvot nevarēja, tādēļ bērni atbalstīja. Savā tuvākajā apkārtnē neatceros nevienu tā laika pensionāru, kurš varētu izdzīvot bez savu bērnu vai radinieku atbalsta. "
PSRS " uzplaukums " pēckara gados balstījās uz salaupīto iekārtu, gūstekņu, un represēto lētā darba spēka izmantošanu, Staļina represiju mehānisma pielietošanu, " darba ražīguma " celšanai. 1970-80 gados, atslābstot stingrās rokas režīmam, padomju iekārtas " priekšrocības " , salīdzinot ar kapitālistiskajām valstīm palika tik uzkrītošas, ka nelabi metās ...
Ui, ku monumentāla bilde! Vienas valodas, nu tās, kas „veļīkij, mogūčij” interneta portālos gan lasāms, ka minēto valstiņu jāsauc „Melkobritaņija”, bet turki var tapt par labiem draugiem, ja vilks rores, kur veļīkijiem vajag. Tomēr iekšējā tirgū laikam citi kritēriji