Nu crazy gan. Zaļā jaunībā strādāju TV tornī, bet pirms pāris gadiem uskāpu, lai nobildētu skatus no augšas pilsētas kalendāram, atklāju, ka tur jūtos nu ļo-o-oti neomulīgi.
fū galva noreiba bik manas jaunības lielākā dullība bija uzrāpšanās Sauleskalna tornī. Nudien vairs neatminos kas tas bija par torni, bij tam redeļu kāpnes ārpusē un konusveida bleķa jumts, gluži kā ūdenstorņiem. Tik atceros ka vislaik slīdēju nost no tā jumtiņa, ar vienu roku turēdamies bet otru bildējot
Nezinu, kad bija tava jaunība, bet es tur biju uskāpis 81.gadā, tas bija prasts standarta kolchoza ciemata ūdenstornis ar bleķa apvalku. Tik nezin, kādēļ tu slīdēji, man līdzi bija uzrāpusies arī kaimiņu skuķe, tajā laikā ap 14-gadīga, pēc 8.klases, arī bildēju, nešļukām nost neviens.
Schneider:Nezinu, kad bija tava jaunība, bet es tur biju uskāpis 81.gadā, tas bija prasts standarta kolchoza ciemata ūdenstornis ar bleķa apvalku. Tik nezin, kādēļ tu slīdēji, man līdzi bija uzrāpusies arī kaimiņu skuķe, tajā laikā ap 14-gadīga, pēc 8.klases, arī bildēju, nešļukām nost neviens.
eh Shneider nu kā tu tā, nu mans varoņdarbs nav ne sū vērts
Pirms uz kāda torņa uzkāpj bildētājs, tas tornis labiem ļaudīm ir bijis jāuzceļ. Un to ne vienmēr var izdarīt, stumjot no apakšas, karinot posmus ar lidgriezi no augšas (tā celti daži populāri supermasti, bet i tad montierim jāķirinās pa augšu) vai droši piesienoties. Brrr...
Šitā kompānija tāda ļot jocīgi kadri , viņiem nav aukstuma izjūtas uj baiļu , es mu rezējis daudz video ar viņiem un kādubrīd pat sekoju viņu saitam LABAIS , tā tāda Mafija pa visus pasali un jo seviški turīgiem krieviem modē
man durnākais pasākums bija rāpšanās kaut kādā novērošanas tornī, nu kādi 12-15m lai bildētu pagāniskos Jāņus kaut kur malienā. Kāpu ar fotosomu mugurā, tur bija kaudze stiklu, laikam 2 rumpji un kronis visam - piesiets bleķa slik statīvs. Jākāpj bija pa draņķa redelēm, viens posms bija nedaudz izlūzis............nu protams, ka statīvs man tur augšā nebija vajadzīgs, jo viss ļurkājās kā @#$%^&* lejā kāpt bija visstulbāk. Ā, nu pārreiz palidoju gaisa balonā un pafočēju, tas gan baigi forši, visiem iesaku! Pirmās 30 sekundes raustās, pēc tam pierod. Nosēšanās ver būt interesanta.....
Šādas kompānijas ir gana daudz, ļoti daudz krievijā. Augstuma izjūtas bailes ir pārvaramas bet tomēr nedaudz tā paliek spriežot pēc personīgās pieredzes, bet tomēr letālie gadijumi starp šamajiem ir ļoti bieži. Par šamajiem sajūsmināties nevajedzētu, jo tā tomēr ir psihiska novirze.
Sapper:Jā, žēl, ka tajā laikā, kad mīzējnervs bija nejūtīgāks un šad tad kāpu no kukuruzņika 800m augstumā ar dubu mugurā, nebija vēl gopro izdomāts
Kāpšana no kukuruznika vai kā līdzīga ir par 99,9% drošāka ne kā augstāk minētais pasāciens. No kukuruznika un transportnika ir kāpts vairākus simtus režu , sākumā protams bija bail bet pēc tam vis ok, jo gan dubs gan Д-6 bija tā drošības josta augstumā. Trakie kuri kāpj visādās augstceltnēs nekādu drošību neizmanto, bez tam nevienam no šamajiem nav inženiertehniskās izglītības lai izpētītu celtņu rasējumus un sapratstu kā kāpt un pie kā var ķerties pie kā nevar.
manas jaunības lielākā dullība bija uzrāpšanās Sauleskalna tornī. Nudien vairs neatminos kas tas bija par torni, bij tam redeļu kāpnes ārpusē un konusveida bleķa jumts, gluži kā ūdenstorņiem. Tik atceros ka vislaik slīdēju nost no tā jumtiņa, ar vienu roku turēdamies bet otru bildējot 
