GunarsII: Varbūt mākslas pasaulei tuvāki cilvēki mani pielabos, bet es domāju, ka ne gleznotāji, ne tēlnieki tik ļoti "necepas" par savas nodarbes jēgu un sūtību zemesvirsū. Un vai tomēr tas nav tikai tāpēc, ka atšķirībā no fotogrāfijas, nav iedomājama situācija, ka neskolots cilvēks bez mākslinieka "dvēseles" varētu uztaisīt KAUT VIENU gleznu vai skulptūru.
Fotogrāfijas medija problēma ir tā plašais pielietojums. Neviena mākslas disciplīna nespēj aizpildīt lietišķo, komunikācijas, dizaina un mākslinieciskas dabas telpas vienlaicīgi. Tieši šis daudzpusīgais pielietojums rada tik lielu jucekli fotogrāfijas uztverē. Rezultātā, vienlaicīgi pastāv daudz dažādi viedokļi. Brīžiem ļoti pretrunīgi, bet visiem ir tiesības būt, jo runa šajos viedokļos ir aplūkojot fotogrāfiju izejot no šīs plašās daudzveidības. Tādēļ, lai runātu par fotogrāfiju, ir vērts saprast visas tās iespējamības. Tikai tādā veidā var atklāties tās būtība.
Vai tiešām īstenie mākslinieki (gleznotāji) arīdzan ir spiesti tik smagi, grūti un gari filozofēt, pirms drīkst ķerties pie pindzeles?.... Jebšu to dara tikai tie, kas māca citus, jo īsti nezin, aiz kura gala pie tās pindzeles ķerties?...
P.S. Piedošan' par skeptisko attieksmi. Esmu vairāk "fiziķis" , nekā "liriķis" un man vairāk pie sirds ir darīšana, nekā runāšana.
priore:mēs šo, acīmredzamo daudzveidību, vai ''iespējamību'' ļoti labi redzam un izmantojam, esam katrs citādāks. Lai par to runā tie, kuri paši šo daudzveidību nespēj radīt, toties ir interese par sistematizāciju. kas ir fotogrāfija arī katram ir skaidrs- attēls, iegūts ar gaismas palīdzību.
Tā ir tikai metode, ar kuru tiek iegūts attēls. Bet kāda ir fotogrāfijas būtība? Piemēram, V Benjamins jau starp-karu periodā uzdod jautājumu - vai parādoties fotogrāfijai nav mainījies mākslas raksturs? Šajā jautājumā netiek aplūkotas nedz amatnieciskās nianses, nedz izteiksmes līdzekļi, bet gan kaut kas cits. Tieši tādēļ bija jautājums pašā sākuma par to, vai fotogrāfija imitē glezniecību?
Arkons: Tieši tādēļ bija jautājums pašā sākuma par to, vai fotogrāfija imitē glezniecību?
Nē, nekādā ziņā! Bet ja esam sākuši apspēlēt jēdzienu "imitēt", tad viss ir jāpagriež savādāk. Fotogrāfija, glezniecība, tēlniecība, rakstniecība, dzeja, teātris, kino, televīzija, zīmējumi uz alu sienām un māla krūzēm un vēl daudz kas cits - TAS VISS IMITĒ DZĪVI, DABU UN PASAULI, tās ir tās patiesās vērtības, ko ir vērts atdarināt.
ēēē... atļaušos piebilst, ka neatkarīgi no tehnoloģijas nav tā, ka radīšanas process sastāvētu no amatnieciskās puses kurai pievienoti pesteļi plus nesakarīga runas nesaturēšana - gleznotājs (vai +/- adekvāts knipsētājs) vairāk operē ar kompeni, humanitāru citātu jociņiem utt. (šīs lietas (dzelžainas un vispārzināmas tiem kas tās studē) ir vizuālās komunikācijas aisberga lielā daļa) - amatnieciskais ir sekundārāks jo elementāri nepieciešams/pašaprotams/neapspriežams.
Ja ir nulle zināšanu kompenē un kultūrvēsturē, tad... nekā - šīs lietas nevar aizstāt - viņas ir jāapgūst - nekādi auru, zauru, maņu, vaņu, zīmju pesteļi neļaus apiet tukšumu galvā.
Maris: (šīs lietas (dzelžainas un vispārzināmas tiem kas tās studē) ir vizuālās komunikācijas aisberga lielā daļa) - amatnieciskais ir sekundārāks jo elementāri nepieciešams/pašaprotams/neapspriežams.
Paldies Maris par līdzdalību. Patiesi, vizuālā komunikācija ir kā aizbergs. Tā potenciāls ir vel līdz galam neapjausts. Tieši pateicoties tam mēs varam fotogrāfiju aplūkot no vizuālās valodas viedokļa. Jāsaka, ka katra valoda sastāv no diviem elementiem - no sintakses un semantikas. Kas tad ir šīs kārtulas fotogrāfijā?
priore:tā kā mēs dzivojam vienotā kultūrvēstures telpā, arī tas ir pašsaprotams. Un, ja kādam tā telpa ir atklājums, tad šis mēdz par to bazūnēt, it kā citiem ar tas būtu svarīgi.
Zīmes konotatīvo uztveri formē ne tikai kultūrvēsturiskā telpa, kas var būt lielam cilvēku daudzumam vienota, bet arī personīgā pieredze, kas ir jau individuāla. Šī tēma gan ir daudz plašāka par vizuālās komunikācijas lomas apjausmu fotogrāfijas kontekstā.
He, he... šis man sāk atgādināt kādu personāžu no Šveika, kurš slimoja ar izskaidrošanas māniju...
Jel piedodiet par liekvārdību... nenoturējos:
Pulkvedis Fridrichs Krauss fon Cillerguts (šo titulu viņš bija mantojis no kāda Zalcburgas ciemata, ko viņa senči bija paguvuši nodzert jau XVIII gadsimtā) bija apbrīnošanas cienīgs idiots. Stāstot par visparastākajām parādībām, viņš allaž taujāja, vai visi stāstīto sapratuši, kaut arī runa bija par pašiem primitivākajiem jēdzieniem: — Tas ir logs, mani kungi. Vai jūs zināt, kas ir logs? — Ceļu, kam abās pusēs grāvji, sauc par šoseju. Jā gan, mani kungi. Vai jūs zināt, kas ir grāvis? Grāvis ir zināma strādnieku skaita izrakts padziļinājums. Jā gan. Grāvjus rok ar lāpstām. Vai jūs zināt, kas ir lāpsta? Viņš slimoja ar izskaidrošanas māniju un nodevās izskaidrošanai ar tādu aizrautību, ar kādu izgudrotājs stāsta par savu izgudrojumu. — Grāmata, kungi, ir liels daudzums sagrieztu līdzīga formātā papīra lapu, kuras apdrukā,. sakopo, iesien un salīmē. Jā gan. Vai jūs zināt, kas ir līme? Līme ir lipeklis.
Maris: (šīs lietas (dzelžainas un vispārzināmas tiem kas tās studē) ir vizuālās komunikācijas aisberga lielā daļa) - amatnieciskais ir sekundārāks jo elementāri nepieciešams/pašaprotams/neapspriežams.
Paldies Maris par līdzdalību. Patiesi, vizuālā komunikācija ir kā aizbergs. Tā potenciāls ir vel līdz galam neapjausts. Tieši pateicoties tam mēs varam fotogrāfiju aplūkot no vizuālās valodas viedokļa. Jāsaka, ka katra valoda sastāv no diviem elementiem - no sintakses un semantikas. Kas tad ir šīs kārtulas fotogrāfijā?
Nujau nujau - piemērot vizuālai komunikācijai epitetu "valoda" ir elementāra metafora - attiecīgi pīt iekšā semantiku... tie ir jau "otrās pakāpes pesteļi" - jā protams var bildē iekļaut kādu "zīmi", bet tā ir super sīkdaļiņa (pie kultūrvēstures jociņu mazas atvilknītes pieskaitāma) salīdzinot ar patiesi efektīgiem vizuālās komunikācijas līdzekļiem.
priore:tā kā mēs dzivojam vienotā kultūrvēstures telpā, arī tas ir pašsaprotams. Un, ja kādam tā telpa ir atklājums, tad šis mēdz par to bazūnēt, it kā citiem ar tas būtu svarīgi.
Nav tiesa - par kultūrvēstures telpu neviens muļķis nebazūnē - bazūnē par sīkām tās sastāvdaļām kuras it kā ir "atklājis" - tad arī rodas rēcīgās situācijas ar *bārdaino dāmu* kā pasaules jaunumu - lai arī šis joks ir gadsimtiem drillēts "attīstītajās valstīs" balagānos līdz pat 50tajiem (tā, ka jau skaņu kino ticis ne reizi)... un gan jau līdz šodienai pa kaktiem...
Bet re kā miljonu elektorāts tikko pierādīja, ka pilnīgi neko nezin par šo seno ļaužu izklaides fīču un piepildīja presi it kā no jauna kas būtu parādījies. - šī lieta norāda par totālu neizglītotību kultūras telpā - un šie gadījumi ir tūkstošiem - "atklāj" provokāciju mākslā, analogo projekciju, gaismas efektus, elementārfizikas fiškas izklaidei, dumpi, tējas sietiņus, papīra liešanu, svilpošanu ar pienenes kātu, ka nobildējot cilvēku ar papīra tūtu galvā tas ir noslēpumains utt. - skaļi bazūnē citām aitām ka "jaunums" ir ienācies...
priore:Ceru, ka domu saprati, Māri. Tālākais ir ''kultūrtelpas'' drāšana skaidās. Jāpārspīlē, kā plakātā, karikatūrā, lai pievērstu uzmanību
Man tomēr šķiet, ka "būtība pēc fakta" 99,99% gadījumu ir vienas skaidiņas (ne telpas) drāšana - nespējot paskatīties/aptvert uz "telpu" - telpa protams arī ir metafora - rupji sakot elementāra kultūrvēsture ar smuki atķeksētiem datiem kuros kādas novitātes bijušas
"Ļaudis" šīm lietām ir absolūti nespējīgi izsekot līdz jau vairāk kā 100 gadus - veidojas ārprāta paradoksi - viņi pērk LeKorbizjē mēbeles jo tās jau 90 gadus maksā baiso piķi, bet vēljoprojām nesaprot nafig to dara jo pašiem "saprotamas" ir tik guļbaļķu mamutmēbeles vai barokālas rozītes.
Arkons:
Paldies Maris par līdzdalību. Patiesi, vizuālā komunikācija ir kā aizbergs. Tā potenciāls ir vel līdz galam neapjausts. Tieši pateicoties tam mēs varam fotogrāfiju aplūkot no vizuālās valodas viedokļa. Jāsaka, ka katra valoda sastāv no diviem elementiem - no sintakses un semantikas. Kas tad ir šīs kārtulas fotogrāfijā?
Nujau nujau - piemērot vizuālai komunikācijai epitetu "valoda" ir elementāra metafora - attiecīgi pīt iekšā semantiku... tie ir jau "otrās pakāpes pesteļi" - jā protams var bildē iekļaut kādu "zīmi", bet tā ir super sīkdaļiņa (pie kultūrvēstures jociņu mazas atvilknītes pieskaitāma) salīdzinot ar patiesi efektīgiem vizuālās komunikācijas līdzekļiem.
Šis komentārs priekš manis ir gan apliecinājums izpratnei par pastāvošo lietu kārtību Latvijas kultūrizglītībā, gan arī iemesls "publiski" izteikt viedokli. Diemžēl nākas atzīt, ka neskatoties uz to ka LMA Vizuālās komunikācijas nodaļa pastāv teju 20 gadus, tajā netiek mācīta komunikāciju zinātne, bet gan noteikta rakstura amatniecība, kas neiekļaujas citās nodaļās. Pagaidām Latvijā ir būtisks vizuālās komunikācijas speciālistu trūkums. No šejienes arī ir dotais viedoklis, kas šoreiz būs maldīgs. Šī varētu būt arī atbilde GunarsII uz iepriekš izskanējušo apgalvojumu, ka "mums ir LMA..." utt. Jā, mums ir, bet tajā nav fotogrāfijas studiju.
priore:tiešam, vai nevari runāt cilvēkiem saprotamā valodā? Jev esi Aļņa Stakles līdzinieks, kurš neko nevar normāli pateikt, nesarežģot vienkāršas lietas?
Priekš manis šī ir ierasta valoda. Protams, es varu izskaidrot citiem vārdiem, bet vai drīkstu zināt, kas tieši nebija skaidrs?
priore: Tālākais ir ''kultūrtelpas'' drāšana skaidās.
Tālākais ir, ka par visām centīgajām un gudrajām runām ARNIKAM tomēr būtu pienākums uzlikt galdā.... to fotogrāfijas būtības definīciju.
pirmāma kārtām vienota definīcija nepastāv, tieši tā pat kā jēdzienam "māksla". Otrām kārtām esmu pateicīgs, ka sāk veidoties pieprasījums pēc šī skaidrojuma, bet tas vēl nav pietiekams. Diskusija vēl tikai raisās tajā virzienā.
Nujau nujau - piemērot vizuālai komunikācijai epitetu "valoda" ir elementāra metafora - attiecīgi pīt iekšā semantiku... tie ir jau "otrās pakāpes pesteļi" - jā protams var bildē iekļaut kādu "zīmi", bet tā ir super sīkdaļiņa (pie kultūrvēstures jociņu mazas atvilknītes pieskaitāma) salīdzinot ar patiesi efektīgiem vizuālās komunikācijas līdzekļiem.
Šis komentārs priekš manis ir gan apliecinājums izpratnei par pastāvošo lietu kārtību Latvijas kultūrizglītībā, gan arī iemesls "publiski" izteikt viedokli. Diemžēl nākas atzīt, ka neskatoties uz to ka LMA Vizuālās komunikācijas nodaļa pastāv teju 20 gadus, tajā netiek mācīta komunikāciju zinātne, bet gan noteikta rakstura amatniecība, kas neiekļaujas citās nodaļās. Pagaidām Latvijā ir būtisks vizuālās komunikācijas speciālistu trūkums. No šejienes arī ir dotais viedoklis, kas šoreiz būs maldīgs. Šī varētu būt arī atbilde GunarsII uz iepriekš izskanējušo apgalvojumu, ka "mums ir LMA..." utt. Jā, mums ir, bet tajā nav fotogrāfijas studiju.
Nē Arno tas par ko Tev stāstu un par ko Tu nespēj sarunāties jo Tev par to nav ne mazākā priekšstata ir parasta kompenes (viņa arī vizuālā komunikācija) ābece - elementāras attēla uzbūves lietas ko apgūst visas LMA nodaļas un kuras 2D attēla veidošanā aizņem lauvas tiesu - ir idiotiski ko tādu dalīt procentos, bet nu teiksim 90% - atlikušie 9% ir amatnieciskā veiklība un vēl viens procentiņš ir humanitārs akcentiņš komunikācijai ar ļoti nelielu sabiedrības daļu kurai varētu būt nojausma - spēja pamanīt, ka tas darbā ir iekļauts.
Bet "kods" kas paķer jebkuru skatītāju zemapziņā ir elementāras zināšanas par skatītāja uztveri - tas ir spēks ar kuru var skatītājam likt saredzēt to ko autors vēlas - runas par to, ka bildīte sanāks no kameras manuāļa apgūšanas plus literatūras ir elementārs aklums
Vizuālā komunikācija nav studiju programmas nosaukums un viņa nav sākusies 20 gadus atpakaļ - tā ir pilnīgi jebkuras vizuālās mākslas pamats kas sākās no brīža kad pirmajam primātam ar uzzīmētu ķiņķēziņu izdevās nodot savu funktieri otram primātam - ar gadiem ļaudis izkopa šo fīču spējot paķert lielu skatītāju auditoriju
Tev vienkārši vajag iet skolā un sapratīsi ābeces fiškas - ne par naudu pie klauna ar bereti kas pelna ar šovu, bet vnk izturi budžeta grupas eksāmenus un izstudē kaut štrunta 4 gadus (kas ir par maz) - apjausmai pietiks.
Tas ko LMA vizuālajā komunikācijā dara (primāri) bez vispārizglītojošās mākslinieka izglītības ir idejas strukturizēšana un patērētāja pētīšana - absolūti skaidras analītiskas lietas kurās Pokaiņu zīmēm ir ļoti maza nozīme
iekopēšu Tev savu lekciju sarakstu no pēdējām studijām LMA kad piemācījos kas jauns funktiera sakārtošanā:
kā redzi ar pindzeles instrukciju un tīksmināšanos par semantikas noslēpumainību ir vāāāj ku par maz... + šī ir mazā, teorētiskā aisberga daļa bez reālas attēla uzbūves kas dod lauvas tiesu no bildītes spēka.
Grābstīties pa virsu bez pamata ir vilinoši, bet čiks ir garantēts - un vizuālās mākslas ir nežēlīgas - čiks ir redzams
Pozitīvā ziņa ir tā, ka 99% pilnīgi neko no tā nejēdz un viņiem tas ir vienaldzīgi - ar šiem cilvēkiem "var strādāt" literāri - muldēt viņiem viskautko - un viņiem nebūs iebildumu.
priore:Ja Arkons ir Arno, tad skaidrs, kāpēc viņš domā, ka runā saprotami un gudri. Viņš nepieder pie māksliniekiem, bet ierēdņiem ar attiecīgi trenētu domāšanu, tomēr vēlas imitēt izpratni par mākslu. Rezultātā- tukšs profils, bez bildēm, kas apliecinātu kaut vai fotogrāfa- amatnieka prasmes. Arkon, vajag daudz gleznot, nevis tikai analizēt citu veikumu pēc praksē nepārbaudītām shēmām.
khm... Tev traki daudz informācijas, lai tā bac, bac pateiktu "kas cilvēks ir" - cik zinu lāga puisis. Varbūt atturēties no verdiktiem par personu un pieturēsimies pie tēmas.... pa manam diskusija līdzinās pilnīgi visām jomām ar kurām likums atļauj nodarboties bez izglītības - par kaktu ķirurģiju liek cietumā, bet par māksliniecisko pašdarbību (kas ir nozari tik pat kropļojoša) dod (cits citam paši pašdarbnieki) diplomus.
man tā programmiņa bij pasen... tūlīt būs 3 gadi kopš strādāju godīgi ne ko mācu - un nekādi nevarēju teikt ar ko atšķiras ierēdņa domāšana jo vienīgais ierēdnis ko labi pazīstu ir viens no bijušiem premjeriem. + noteikti nestāstīju par kkādu domāšanu kopumā, bet tik kādu šauru lietu - piemēram attēla veidošanu.
Es stāstīju par būtībā pašsaprotamu paradoksu - it kā sabiedrībā par racionāliem ļaudīm sevi pozicionējoši cilvēki (piemēram, ierēdņi, inženieri, ārsti utt.) fotogrāfē "ar sirdi un dvēseli" un brīnās, ka viņu bilde ir traks bardaks kas nenodod tālāk viņu bildēšanas brīdī pārdzīvotās emocijas - bet mākslinieki, kas sabiedrībā tiek uzskatīti par abstraktiem gaisagrābšļiem, bildē bezkaislīgi, pragmatiski ar galvu "uz rezultātu" - un rezultāts - viegli uztverama bilde ar nepieciešamām emocijām ir
Nelīdzēs ja no sirds un dvēseles gribēs runāt svešvalodā - nāksies mācīties to valodu.
Māri, vai es noliedzu kompozīcijas nozīmi vizuālā darbā? Nevienā brīdī! Es Tev pilnībā piekrītu, ka tā ir būtiska. Diez vai Tev ir arī apjausma par manām zināšanām par to. Man ļoti patika, ka salīdzināji ar nepieciešamību prast valodu. Tieši tas ir tas virziens, pie kura vēlējos pieturēties. Tādēļ arī iepriekš minēju sintaksi un semantiku. Vizuālajā attēlā kompozīcija ir tā pati sintakse, bet ir vēl attēla saturiskā komponente. Diemžēl nevar teikt, ka tās nozīme ir nebūtiska. To var vērot tajos naturālisma estētikā balstītajos dizaina fotogrāfijas darbos, kas labi noturās klasisko žanru rāmjos. Diemžēl jāska, ka tie pilda tikai dizaina funkciju, un nav pietiekami dziļdomīgi. Tas ir tas, ko R.Barts apzīmēja ar singularitāti, tas ir vienskaitlīgumu. Šiem attēliem piemīt tikai estētiskà funkcija. Diemžēl šādi uztvert fotogrāfiju ir šodien palicis par šauru. Protams, ja tas apmierina, kāpēc ne. Tomēr man ir cerība, ka šeit ir arī cilvēki, kuri vēlas ko vairāk.
Arkons: Vizuālajā attēlā kompozīcija ir tā pati sintakse,
metaforas formulējumos nekad, nevienai nozarei neko nav devušas - ja copmanis pārsaucas par "jūras sidraba smēlēju", tad ieguvums ir tikai smieklīgs teksts - no zivju ķeršanas mācīšanās viņam tāpat neizsprukt.
Arkons:bet ir vēl attēla saturiskā komponente. Diemžēl nevar teikt, ka tās nozīme ir nebūtiska.
gandrīz absolūti nebūtiska - atbilde ir piemēram Marks Rotko - tiesa neviens cilvēks nav spējīgs izprast nafig Rotko ir ģēnijs ja viņš pats nav pro līmenī mācits gleznot. Tieši tāpēc norādu, ka par vizuālo mākslu nav iespējama diskusija ja ir robs zinašanās kuru nekādi citādi nevar aizpildīt kā tikai līmenī mācoties - tur nekāda "mīlestība uz nozari" vai "liela gribēšana" nevar palīdzēt.
Atceries savu citātu-jautājumu no vecā Laslo Moholī - tas nav jautājums tā ir atbilde. Atbilde no cilvēka kas pārzin glezniecību.
Arkons: To var vērot tajos naturālisma estētikā balstītajos dizaina fotogrāfijas darbos, kas labi noturās klasisko žanru rāmjos. Diemžēl jāsaka, ka tie pilda tikai dizaina funkciju, un nav pietiekami dziļdomīgi. T
Nu te ir 2 grāvji - kaut kāda iemesla dēļ ir izveidojies maldīgs priekšstats par reklāmas nevarību (tās iespējamās estētikas absolūtu vienveidīgumu) un vēl arī fotogrāfijas pārvērtēšana (kā jau Laslo teica)
Nesaku, ka fotogrāfija ir pilnīgs atstojs - tajā ir iespējama forša rotaļa starp dokumentālismu un humanitāriem pontiem - turklāt tiešais ceļš uz radošumu ir bezizeja (mazie fotogrāfijas iespēju rāmji). Bet nav grūti apjēgt, ka fotogrammas radošo iespēju telpa ir bezgalīgi lielāka kā fotogrāfijai, glezniecībai vēl nesalīdzināmi plašāka utt.
Ir sarakstīti daudz vērtīgi pētījumi par mākslas vēsturi kā kas attīstījies utt., ir sarakstītas lērums interesantas skunstnieku biogrāfijas.... bet nekad nav sarakstīta kaut grasi vērta grāmata par to kādas vērtības redzamas mākslasdarbā, kas ar to domāts, kā tas panākts utt. - tādu grāmatu ir daudz un visas tās ir rēcamgabali - par tām smejas visi mākslinieki.
Fotogrāfija nav tik radoši nabadzīga, lai līdzīga rakstura grāmatas par fotogrāfiju būtu izņēmums.
Māris> Raugi, šeit jau ir tā Tevi pieminēta problēma, kura pats esi iekritis raugoties uz fotogrāfiju caur citam mākslas disciplīnām, bet nepētot tikai tai raksturīgo. Tas ir tas klupšanas akmens, kas balstīts uz Mākslas akadēmija pasmeltajam zināšanām. Diemžēl ir jāpiekrīt, ka ir tiešām gana daudz literatūras, un gribētos piemetināt, jaunas literatūras, kas liek aplūkot fotogrāfiju citādā gaismā. Diemžēl, kopš 90.to gadu sākuma ir mainījusies visa mākslas paradigma kopumā, vēl vairāk tas noticis ar fotogrāfiju. Protams, jebkurai radošai izpausmei atrodas patērētājs, bet vai ir vēlēšanās uzlūkot fotogrāfiju patērnieciski? Ja, atbilde ir - jā, tad šī diskusija ir tiešām neauglīga. Ja fotogrāfija tiek uzskatīta par to radošuma telpu, kuras robežas ir neapjaustas, tad diskusiju iespējams turpināt www.facebook.com...