Vērojot ilgstošā laika periodā Latvijas fotogrāfiju un piedāvātās mūžizglītības programmas dažādu kursu veidā, ir jaušama tendence pasniegt tikai pašu sākotnējo darbību – fotografēšanu. Šo apstākļu mudināts LKA Latvijas Kultūras koledžas radošās fotogrāfijas specializācijas vadītājs šovasar piedāvā vienu lekciju kursu ar nosaukumu „VAIRĀK PAR FOTOGRAFĒŠANU...”, kas norisināsies Rīgā no 3. jūlija.
Šovasar būs pieejams lekciju kurss „VAIRĀK PAR FOTOGRAFĒŠANU...” Vērojot ilgstošā laika periodā Latvijas fotogrāfiju un piedāvātās mūžizglītības programmas dažādu kursu veidā, ir jaušama tendence pasniegt tikai pašu sākotnējo darbību – fotografēšanu. Šo apstākļu mudināts LKA Latvijas Kultūras koledžas radošās fotogrāfijas specializācijas vadītājs šovasar piedāvā vienu lekciju kursu ar nosaukumu „VAIRĀK PAR FOTOGRAFĒŠANU...”, kas norisināsies Rīgā no 3. jūlija. Mācību programmas mērķis ir sniegt priekšstatu par tām fotogrāfijas sastāvdaļām, kas parasti paliek ārpus klasiskām fotografēšanas apmācībām. Šīs nodarbības ir paredzētas tiem, kuri ir apguvuši fotogrāfijas tehnisko pusi un vēlas rast atbildes uz to, kā atrast savu vietu fotogrāfijā, tādēļ fotogrāfijas pamati šoreiz netiks pasniegti. Kursu ietvarā tiks apskatīti daudz strīdīgu jautājumu, starp kuriem tiks meklēta atbilde par to, kas ir māksla un kāda loma tajā ir fotogrāfijai. Tiks sniegts priekšstats par to, cik plaša ir fotogrāfiskā telpa un cik dažādas var būt tās izpausmes, kā arī tiks pamatota šīs daudzveidības nepieciešamība. Tiks runāts par vizuālo valodu un zīmju pielietojumu tajā. Kursu ietvarā apmācāmie praktiski apgūs iemaņas veidot foto stāstus ar jēgpilnu vēstījumu.
Nodarbību norise: Ceturtdienās, sākot ar 3.07., pl 18:00-20:00 Adrese: Rīga, Bruņinieku iela 57, 21.auditorija Samaksa: 1. maksājumā - 90,00 EUR 2. maksājumos - 126,00 EUR Apmeklējot atsevišķas lekcijas - 20,00 EUR par reizi
Kārtējā demogoģija. Interesanta tendence starp LV foto pasniedzējhiem. Pamatā daudz muldēšanas un ļoti minimāli praktisko iemaņu demonstrēšana. Pa lielam to dižmeistaru darbi nav nekā vērti, bet muldēšana ap un par , no kā maz ko daudzi saprot, un pat pats muldētājs pa lielam vis ticamāk arī saprot tikai daļu no pateiktā.
Arkons:... tiks meklēta atbilde par to, kas ir māksla ...
Šis gan izklausās humorīgi! Mums taču ir gan MĀKSLAS akadēmija, gan MĀKSLAS muzeji.
P.S. Bet kopumā - nekā parsonīga. Nav jau neviena grāmata un nevieni kursi tik slikti, lai no tiem kaut ko neiemācītos. Tomēr lektoru vārdi būtu jānorāda obligāti.
Arkon, es necentīšos pārdefinēt vispārpieņemtās definīcijas lv.wikipedia.org... :
Vizuālo mākslu mēdz definēt kā krāsu, formu un citu elementu izvietošanu "tādā veidā, kas modina skaistuma izjūtu, īpaši attēlojot skaisto ar grafisku vai plastisku līdzekļu palīdzību".[3] "Art". The American Heritage Dictionary: Fourth Edition. Retrieved on January 18, 2007.
Un viss!
Bet puspajokam domu turpinot - man patīk sen izteiktā Edgara Liepiņa spārnotā frāze: "Māksla iedalās divos veidos - viena, kas tautai ir vajadzīga, un otra, kas nav vajadzīga."
Rolands66:Kur var redzēt tā pasniedzēja darbus ???
http://youtu.be/oaHi82yRjaw
Esi pāliecināts, ka Arno tās Minesotas kāzas bildējis? Bet, ja runā pēc būtības, kāpēc gan, ja laiks un lieka nauda neaiziet un neparunāties ar Arno par mākslu? Pēc nostāstiem, Dansiga, vai, dikti pozitīvi atsaucās par Arno eposiem fotomākslas kritikas sfērā. Ja jau mums tāds gods: pats slavenais Arno piereģistrējies fOtoblogā un laipni aicina. Kāpēc gan ne? Pameklēt to mākslu, ko?
Arkons:Kā Jūs domājat, cik daudez glezniecībai ir kopīga ar fotogrāfiju?
Pats būtiskākais kopīgais - abos gadījumos attēli ir divdimensionāli (plakani!) (Kaut gan speciālgadījumos virsmas var būt arī liektas - freskas, keramikas apgleznošana u.t.t.. Tāpēc precīzāk būtu teikt - ne vienam, ne otram attēlam praktiski NAV BIEZUMA!)
Bārdaina anekdote:
Kāda sieva no dziļiem laukiem, kas pirmo reizi bijusi zoodārzā, runājas ar draudzeni. -Nu ko tu tur tajā zoodārzā redzēji? -Zebru redzēju. -Nu kāda tā zebra? -Zirgu zini? -Zinu! -Nu tāda pati kā zirgs, tikai svītraina! -Nu vēl ko redzēji? -Žirafi redzēju. -Nu kāda tā žirafe? -Zirgu zini? -Zinu! -Nu tāda pati kā zirgs, tikai kakls garš! -Nu ko vēl redzēji? -Krokodilu redzēju. -Nu kāds tas krokodils? -Zirgu zini? -Zinu! -NU NEMAZ NAV LĪDZĪGS!
Kāpēc, lai fotogrāfija ko spētu imitēt - tas, ka abi ir 2D attēli ir vienīgais kopējais. Runāšana par šo jautājumu ir zemas vērtības literatūra jau tad ja katrs no runātājiem ir bijis spiests studēt glezniecību gadus 5 vismaz. Ja vēl runātājiem glezniecība ir ķīniešu ābece, tad šī nodarbe ir tīrs cirks.
Var smīdināt cilvēkus ne tikai fotogrāfējot apgrieztu perspektīvi, "ešerismus" utt. - pilnīgi pietiek ar ideju uzbildēt ko kaut nedaudz pietuvinātu BB zeltainajām pakaļām vai kaut pabildēt ar manierīgām kontūrām
Banāls zemas klases "komercportrets" ir vienīgā joma kur ir krustojušās šīs tehnoloģijas tīri idejiski - tieši idejiskais plāns ir tas kas rada globālu atšķirību starp šīm jomām.
Fotogrāfija ir traki "rāmēta" savās iespējās - un tieši šie rāmji (tas tajos gadījumos ja domā ko dara) var iedot bildei savu šarmu - grūti izbēgamais "dokumentālisms", vizuālās pēdas kuras atstāj slēdža dalība attēla veidošanā un šādi tādi optiski knifi... ja to apvieno ar kompeni, spēj radīt ļoti interesantas lietas.
Īpatnēji, ka fotogrāfijas "daļiņa" - pats negatīva princips - ļauj veidot fotogrammas kuras savās iespējās ir nesalīdzināmi mazāk apdalītas par optiski radītu attēlu un sniedz autoram stipri vairāk izteiksmes veidus.
Hieronymus:Šajā lapā tomēr mazāk nekā fotografēšana, jo bez aktīva foruma pārējā kustība ir kusla. Backspin arī visu izvācis.
Ai nu vai nav vienalga kas te ir - kkāds mikrosociālais tīkls ar tehnikas andeles iespējām un iespēju palaist muļķi brīvbrīžos. Šeit jāpiekrīt Frīdim par cilvēktiesībām maut un maukt kā nu katram dots.
Tāpat katram interešu virzienam ir ļoti šaurs to cilvēku loks kuru viedoklis ir svarīgs - šeit var paskatīties cik atsvešināts no citiem ir kāds no paša virzieniem vai cik ļaužus kustinoša ir sanākusi komercuha. Jo te kartiņām ir mežonīgs skatījumu skaits - bieži rauj pāri par 3000 - interesanti.
Man liekas, ka šo "filozofisko jautājumu" parasti paceļ īstenie fotomākslinieki, cilvēki, kas fotografē tikai tās skaistuma izjūtas dēļ, ko dod jebkura māksla. Un viņi jūtas abižoti sekojošu apstākļu dēļ:
1) fotogrāfija ir gandrīz katras profesijas vai biznesa nozares neatņemama sastāvdaļa; 2) fotogrāfija ir arī katra cilvēka privātās dzīves neatņemama sastāvdaļa; 3) visaugstākās tehnologijas mūsdienās ir tik viegli pieejamas, ka principā amatieris-entuziasts var uztaisīt tikpat labu bildi kā profesionālis. Ja atmetam naudas pelnīšanas jautājumu, tad atšķirība starp abiem ir tikai vienā parametrā - BIEŽUMĀ. Amatierim izdodas pa kādai labai bildei, profesionālim izdodas vienmēr (tā vajadzētu)
Īstenajiem fotomāksliniekiem tas viss liekas netaisnīgi, tāpēc rodas šim līdzīgi "cepieni". Varbūt mākslas pasaulei tuvāki cilvēki mani pielabos, bet es domāju, ka ne gleznotāji, ne tēlnieki tik ļoti "necepas" par savas nodarbes jēgu un sūtību zemesvirsū. Un vai tomēr tas nav tikai tāpēc, ka atšķirībā no fotogrāfijas, nav iedomājama situācija, ka neskolots cilvēks bez mākslinieka "dvēseles" varētu uztaisīt KAUT VIENU gleznu vai skulptūru.
P.S. Apzīmējumu "Īstens fotomākslinieks" es lietoju bez mazākās ironijas.
GunarsII:Un vai tomēr tas nav tikai tāpēc, ka atšķirībā no fotogrāfijas, nav iedomājama situācija, kad neskolots cilvēks bez mākslinieka "dvēseles" varētu uztaisīt kaut vienu gleznu vai skulptūru.
Drusku neprecīzi izteicies Mana krustmeita ir ne vienu vien gleznu uztaisījusi. Un viņa vēl pat skolā neiet. Un dažas bildes pat ir izstādē bijušas - resp., bērnudārzā izstādītas, lai visi apmeklētāji tās var novērtēt..
Internetā gan to nav, kur katrs var izteikties par bildes jēgu, kvalitāti u.c. māksliniekam nebūtiskām lietām
GunarsII: Varbūt mākslas pasaulei tuvāki cilvēki mani pielabos, bet es domāju, ka ne gleznotāji, ne tēlnieki tik ļoti "necepas" par savas nodarbes jēgu un sūtību zemesvirsū. Un vai tomēr tas nav tikai tāpēc, ka atšķirībā no fotogrāfijas, nav iedomājama situācija, ka neskolots cilvēks bez mākslinieka "dvēseles" varētu uztaisīt KAUT VIENU gleznu vai skulptūru.
P.S. Apzīmējumu "Īstens fotomākslinieks" es lietoju bez mazākās ironijas.
Tā nu tīri nav gan .Mākslinieki sākot ar Leonardo un beidzot ar Maļeviču, un tagadējiem konceptualistiem to tik vien dara, kā manifestējas un meklē nodarbes jēgu.
Arkons:
vai tas nozīmē, ka fotogrāfija tikai imitē glezniecību un tai nepiemīt pašai sava vērtību skala?
Vai šis jautājums nozīmē, ka Arkons pats nesaprot, kas ir fotogrāfija? Un sarunās par šo grib gūt sev skaidrību? Fotogrāfijas iespējas ir tik uzskatāmas, ka par to nav vērts runāt, ir vērts darīt un analizēt rezultātu atbilstību iecerei.
Jautājums nenorāda uz jautātāja viedokli, bet gan tikai uz tā izvēlēto sarunas virzienu Savukārt apgalvojums, ka par fotogrāfijas iespējām nav vērts runāt, bet gan jāanalizē rezultāts, liek jautāt - kas ir tie kritēriji, uz kuriem varētu tikt balstīta analīze, ja netiek vismaz apjaustas pašas fotogrāfijas varbūtības? Savukārt varbūtības atklājas pašā fotogrāfijas būtībā. Vērojot diskusiju, var apjaust aptuveni trīs viedokļus, bet visu triju pamatnostādnes ir cieši saistītas amatniecības tradīcijās, kas liek saprast, ka būtībā ir viens un tas pats. Tieši tādēļ aicinu vēlreiz diskusijas dalībniekus, īpaši distancēti vērojošos, paust savu viedokli par tēmu - "kas ir fotogrāfija?".
Jautājums un ta turpinājums norāda uz provokāciju. ..un gudrs cilvēks, no amēbas atšķiras vispirmām kārtām ar to, ka provokātorus sūta dillēs un nevis iesaistās tikai provokātoriņam vajadzīgās diskusijās.
Reti kad piebalsoju Haidračukam, bet šoreiz vajag:
+10000
Vai tiešām reālā fotografēšana ir tik garlaicīga nodarbe, ka kādam no fotomīļiem to gribētos aizvietot ar šādu "gudru" tukšo salmu kulšanu (10.06.14 06:18). Tak gājis labāk bildēt un uzskatāmi parādījis, kas un kāda ir īstena Fotomāksla.
Njāa... varu iedomāties tās malkas cirtēja lekcijas pa 90 euro gabalā... kādas tik "fotogrāfijas varbūtības" tur nenāk ārā... un cilvēciņi tik maksā un rāda apgaismotus ģīmjus...
Sniedzot priekšstatu par mūsdienu fotogrāfijas daudzveidīgajām iespējām, ISSP skola piedāvā radošu un kritisku vidi, kurā attīstīt savu individuālo pieeju fotogrāfijā, - līdz 28. jūnijam visi fotogrāfijas interesenti tiek aicināti pieteikties divu gadu neformālās izglītības programmai.
"Divu gadu programma ir veidota, lai tā būtu daudzpusīga un lai katrs pasniedzējs varētu ar studentiem dalīties tajā jomā, kurā viņš ir visspēcīgākais," saka fotogrāfe Iveta Vaivode, kura pati piedāvās kursu Survival kit fotogrāfam: izdzīvošanas veidi un stratēģijas. "Gan komercijas, gan mākslas fotogrāfijā ir savi likumi, lai tu varētu izdzīvot, jo ir skaidrs, ka mēs neviens nepārtiekam no tīra gaisa un fotogrāfam ir tiesības nodrošināt sevi arī materiāli." Pasniegšanas procesā ir iesaistījušies arī tādi pazīstami fotogrāfi kā Alnis Stakle, Arnis Balčus, Andrejs Grants un Aleksandrs Gronskis, kā arī filozofs Kārlis Vērpe un kuratore Solvita Krese, un, "tiklīdz Latvijā parādās kāds ārzemju fotogrāfs, mēs viņu aicinām kā vieslektoru pastāstīt par saviem darbiem," piebilst I. Vaivode.
priore:''pašas fotogrāfijas varbūtības'' šitas ir īstais malkas cirtēju teiciens. Netiek apjaustas parādības varbūtības! labāk tad laba amatniecība, nevis apšaubāma demagoģija par nejaušībām, kuras ir jebkurā procesā, un piešķir tam neatkārtojamību.
Starp citu, vēlētos precizēt, ka nevienā brīdī neesmu apgalvojis, ka amatniecībai nav nekādas nozīmes. Savukārt vēlētos citējot Vitgenšteinu teikt, ka "Lietas būtība atklājas tās saistībās ar citam lietām". Tieši šī lietu saistību daudzveidība ir tās iespējamās varbūtības, jo kamēr tās nekļūst apzinātas un empīriski pierādītas, tas ir tikai varbūtības. Jebkurā gadījumā, šī bija tikai atkāpe, jo pamatjautājums bija par to, "kas ir fotogrāfija?". Es labi saprotu un pieņemu Jūsu negācijas pret sevi, bet vai aiz tās neslēpjas kaut kas cits?
šitas ir īstais malkas cirtēju teiciens. Netiek apjaustas parādības varbūtības! labāk tad laba amatniecība, nevis apšaubāma demagoģija par nejaušībām, kuras ir jebkurā procesā, un piešķir tam neatkārtojamību.
