Blakustopikā kā reizi pārdod bubļikbokeh radāmo...
Ja objektīvu, kas sastāv no lēcām, sauc par "lēcu", tas skan mazliet (tikai mazliet!) dīvaini, bet ja objektīvu, kas sastāv no spoguļiem, sauc par "lēcu", tad ir pavisam dīvaini. Tajā MTO gan laikam ir arī kāda lēca, bet vienalga, dīvaini... Varbūt Versatile tomēr ko citu domājis.
palaidniex:
Blakustopikā kā reizi pārdod bubļikbokeh radāmo...
Ja objektīvu, kas sastāv no lēcām, sauc par "lēcu", tas skan mazliet (tikai mazliet!) dīvaini, bet ja objektīvu, kas sastāv no spoguļiem, sauc par "lēcu", tad ir pavisam dīvaini. Tajā MTO gan laikam ir arī kāda lēca, bet vienalga, dīvaini... Varbūt Versatile tomēr ko citu domā.
Domāju, ka Versitale kā reizi domā spoguļobjektīvus...
palaidniex:
Blakustopikā kā reizi pārdod bubļikbokeh radāmo...
Ja objektīvu, kas sastāv no lēcām, sauc par "lēcu", tas skan mazliet (tikai mazliet!) dīvaini, bet ja objektīvu, kas sastāv no spoguļiem, sauc par "lēcu", tad ir pavisam dīvaini. Tajā MTO gan laikam ir arī kāda lēca, bet vienalga, dīvaini... Varbūt Versatile tomēr ko citu domājis.
Sen jau daudzi lieto "lēca" kā sinonīmu vārdam "objektīvs", laikam no lielas forumu lasīšanas angliski
Spoguļlēca bija domāts kā jauns, vēl neeksistējošs konstruktīvs elements kas "pieslēdzas" garajā galā. Līdzīgi kā objektīviem ar iebūvēto telekonverteri.
Bet var jau, protams, parunāt arī par hromētiem graudaugiem.
Priekš mākslas foto lābākā mazā kamera (ziepis) protams ir - Trust 715 Powerc@m Zoom Jau daudzus gadus šo lietoju un diez vai tagad kas labāks būs par šo, tie jaunie, lielie sensori tik degradē digitālā foto būtūbu, vo!
Hugo:Priekš mākslas foto lābākā mazā kamera (ziepis) protams ir - Trust 715 Powerc@m Zoom Jau daudzus gadus šo lietoju un diez vai tagad kas labāks būs par šo, tie jaunie, lielie sensori tik degradē digitālā foto būtūbu, vo!
Bez šaubām.Man jau skolā mākslas vēsturē mācīja,ka īsts mākslinieks ir vienkāršs cilvēks-nevipendrojas ar lecīgu apģērbu vai uzvedību.Ar tehniku tas pats-nekādi tur spoguļlēci vai lielsensori ar gaišiem poverzūmiem.Te dvēsele svarīga ne pikseļkaunts.
Hugo:Priekš mākslas foto lābākā mazā kamera (ziepis) protams ir - Trust 715 Powerc@m Zoom Jau daudzus gadus šo lietoju un diez vai tagad kas labāks būs par šo, tie jaunie, lielie sensori tik degradē digitālā foto būtūbu, vo!
R_J: Bet vispār izskatās, ka daži te grib sagaidīt ziepi, kas vienlaikus: - būs mazs, lai ielīstu kabatā - būs ar lielu sensoru un gaišu objektīvu, lai var šauru dofu dabūt - būs ar kvalitatīviem augstiem ISO - būs ar garu zūmu, pie tam vienlaicīgi arī gaišu
Kaut kas no šī skaistā "idiota sapņa" ir neglābjami jāsvītro, ja nu kas, es atstātu listē "palielu" sensoru, "pagaišu" objektīvu plus baudīgu apiešanos, ar tādām pogām un gredzeniem kā te, un uz šo brīdi tas sanāk LX100:
Es ar laikam šobrīd no ziepjiem izvēlētos šo, bet laikam leicas ietērpā - www.dpreview.com...
it īpaši cenu atšķirība nav liela - ASV tie ir 900$ vs 1200$. Ja citiem ražotājiem cenas Eiropā eiro vs ASV dolāros ir apmēram vienādas - ja ASV maksā 900$, tad Eiropā 900 eiro - tad leicai parasti ir cenas tuvāk valūtas kursam, līdz ar to panasonika un leicas cenu atšķirība Eiropā vispār varētu būt varbūt pat 100 eiro robežās (jo Leicas cena UK būs tikai 825 mārciņas).
palaidniex:Tad jau sapņu ziepis būšot - Canon PowerShot G7 X.
Man domāt, Canons atkal ir nokavējis. Šī gada jaunajiem konkurentiem VISIEM ir skatumeklētāji, bet GM5 (vidū) tā īsti par ziepi nenosauksi, jo objektīvi ir maināmi. GM5 varētu būt ģimenes kompromisa aparāts - viņai mazs, spilgts un dārgs PĒC IZSKATA, bet viņam, mērenam pikseļdrāzējam, 4/3 sensors un maināma optika!
Bet šis tekstiņš no www.dpreview.com... par G7X sensoru man ir pārsteigums: Meanwhile, the details of the sensor strongly suggest it uses Sony's IMX183CQJ sensor, so could well be able to match the latest RX100 series in terms of image quality. That alone would make it a significant addition to the market. The G7 X is just as small as the Sony but offers much more in terns of direct control.
R_JEs ar laikam šobrīd no ziepjiem izvēlētos šo, bet laikam leicas ietērpā - www.dpreview.com...
it īpaši cenu atšķirība nav liela - ASV tie ir 900$ vs 1200$. Ja citiem ražotājiem cenas Eiropā eiro vs ASV dolāros ir apmēram vienādas - ja ASV maksā 900$, tad Eiropā 900 eiro - tad leicai parasti ir cenas tuvāk valūtas kursam, līdz ar to panasonika un leicas cenu atšķirība Eiropā vispār varētu būt varbūt pat 100 eiro robežās (jo Leicas cena UK būs tikai 825 mārciņas).
Un kāda mārutka pēc par ziepju trauku maksāt tādu ciparu?
Ar ko "Leicas ietērps"atšķiras no Panasonika darbaļaužu varianta?Ar apaļo logo priekšā?Kad savā laikā pirku LX5,tad par to bļembaku prasīja 200 lašus vairāk.Taga varbūt citi laiki,nezinu.
viecha:Ar ko "Leicas ietērps"atšķiras no Panasonika darbaļaužu varianta?Ar apaļo logo priekšā?Kad savā laikā pirku LX5,tad par to bļembaku prasīja 200 lašus vairāk.Taga varbūt citi laiki,nezinu.
Es jau pārdomāju, tomēr ņemtu panu, jo tai ir gripiņš - vismaz izskatās, ka lietošanā ergonomiskāk Kaut godīgi sakot, es tāpat nepirkšu aparātu ar nemaināmu optiku
AivarsL: Un kāda mārutka pēc par ziepju trauku maksāt tādu ciparu?
Vispār jau par ziepi to ir grūti nosaukt, tam ir sensors 4/3 - tāds, kā visiem olimpusiem un panasonikiem ar maināmo optiku.
R_J: Vispār jau par ziepi to ir grūti nosaukt, tam ir sensors 4/3 - tāds, kā visiem olimpusiem un panasonikiem ar maināmo optiku.
Jēdzienu ziepis/ne ziepis nosaka kadra izmērs??? Esam jau aizmirsuši, ka tas radās filmu laikā, kad "sensors" visiem bija 24x36?
Domāju, ka vienmēr ir noteikusi ziepis/neziepis atšķirību pamatā atšķirības kvalitātē. Filmu laikos ziepjiem nekvalitāti noteica nespēja iegūt līdzvērtīgu kvalitāti spoguļkamerām "nekādā" optika, mūslaikos to nosaka "nekādais" mazais sensors
Bet es domāju, ka tā abzīmējuma pamatā ir šaurā funkcionalitāte. Nevar mainīt objektīvus, lietot ārējo blici, nav rokas režīmu... Olympus IS sērija bija SLR, bet vienalga to sauca par spoguļziepi.
Man liekas, ka ziepja apzīmējums nācis no ārējās līdzības ar ziepjutrauku - forma līdzīga, objektīvs nepamanāmi niecīgs, tā saucamais "brīvā fokusa" platlaņķis, kam pat asums neregulējas, par funkcionalitāti nav pat runas. Vai tikai Kodaks vienu brīdi pat netaisīja vienreizējos fočukus, piebildē filmu un čaulu izmet?
Nu vispār jau par мыльницу un ziepi viņu sauca tik krievu un latviešu valodās (a varbūt arī vēl kur), citur vairāk par "kompaktiem" vai Point-and-shoot, bet tās single-use bija arī ar Fuji filmām. Bet tas pārgāja uz visām, kuras ir ar tupo automātiku, arī tagad par zaļo kvadrātu uz režīmu slēdža saka, ka tas spoguļkameru pārvērš par ziepi.
Schneider:Bet es domāju, ka tā abzīmējuma pamatā ir šaurā funkcionalitāte. Nevar mainīt objektīvus, lietot ārējo blici, nav rokas režīmu... Olympus IS sērija bija SLR, bet vienalga to sauca par spoguļziepi.
Dikti nosacīta tā funkcionalitāte un dalījums. Pirms 11 gadiem vārdu „ziepis” pat nezināju. Pirmo aparātu izvēloties, iepriekš definēju sev būtiskās īpašības, komplektāciju un rezultātā tiku pie ziepja, kam ir A, S, M režīmi, ekspozīcijas kompensācija, pēda ārējai zibspuldzei, iespēja ierakstīt RAW, skatu meklētājs, 4x optiskis zūms un papildus man absolūti nepieciešama greznība – grozāms monitorelis. Kopš tā laika aparātus bez iespējas mainīt optiku dalu – kam ir lielākā daļa no minētajiem labumiem, (noteikti rokas vadība+RAW) skaitu par „dižziepjiem”, jo valodā pietiekoši precīza apzīmēju nezinu.
Tā nu savu "labāko" ziepi esmu atradis - Sony rx100 izmēra Panasonic GM5 ar 20mm/1,7 un 45mm/1,8. (180+87+116 grami)
Darba kamera ar 50 un 85mm objektīviem man sver tieši 2kg - šis, no skata leņķa viedokļa identiskais komplekts ir vairāk kā 5x vieglāks tomēr saglabājis to ko zaudē jebkurš zoomziepis - bildītē iespējams izsmērēt sekundāro.
iso 800 krāsainas bildas un iso 1600 melnbaltas jau var druķēt ar priekš izstādes.
"No bodes" kamera šķiet ļoti ērmīga un laužas pati darīt 10 nevajadzīgas lietas reizē (tādējādi paliekot lēna un bieži izdarot ne to ko vajag) taču apdeitojot softu un izgraužoties cauri baigi lielam setingu blāķim to ir iespējams piespiest fokusēties neticami ātri, precīzi, ar skaidri redzamu kontroli + visas vajadzīgās funkcijas izdabūt uz ārējām pogām - pilnīgi neko no ātri vajadzīgā nevajag bakstīt setingos vai ar taču.
Pirtī vienīgie mazgāšanās līdzekļi ir gars un slota. Un temperatūru starpība - 100 grādi. +80 uz lāvas un -20 kupenā. Tik neatceros, kad mūsu ziemās pēdējoreiz bija iespēja no pirts iegāzties kupenā.
Pirtī baigi labi attīra sāls un sodas maisījums, ar ko ierīvējas. Jā, mitrumu piesaista, bet āda pēc tam krietni pa'tikamāka. Mitrināšanai citas šņagas.
Katram pirts nozīmē ko citu. Ja tu atnāktu uz manu pirti, es tevi novicotu ar nātrēm un priežu zariem, paskatītos, kā tu pēc tam rīvētos ar sāli. Bet es ar priežu skujām peru un ar sniegu rīvēju arī savus mazdēlus 4 un 7 g.
Pat nezinu, kur tā pašlaik ir, dzoņdrāti gan izrāvu no zemes un iemūrēju kūpinātavas pamatos par armatūru, nav jāpiesārņo daba un pielietojums atradās.