imgfoto:interesanti palasities! un tas viss lai klausiitos apcirstaas mp3 frekvences?????
Pēc sevis spried?
Starp citu MP3 nav ve tuvu vienīgais skaņas ieraksta formāts... Tas pats MP3 var radikāli atšķirties kvalitātē un kompresijas (kastrācijas) pakāpē... Un kas saka ka skaņas avots ir tikai un vienīgi dators un tur sastūķētie kompresētie failiņi?
Nu jā, spriežu pēc sevis. Negribējo aizvainot perfektās skaņas fanātus. Bet no malas stingri izklausās kā apgarotā analogās fotogrāfijas cildināšana praksē digitalizējot to jau no negatīva, tikai otrādi... te apgraizīta digitālā skaņa un pēc tam 12 , Eltona piesauktās, lietišķās zinātnes nozares lai uzbūvētu sūda tumbas
Dziļi ticu, ka ir patiesie skaņas baudītāji un prieks par tiem, be te cilvēks paprasīja vai nevar pastiept garāku dinamisko diapazonu nikon D80 kamerai, bet pretī saņēma - i nemēģini ko pasākt, bez hasseļa nav aršana! Nu apmēram tā. Nu tas, ka man lācis uz auss uzkāpis, laikam skaidrs
kā tev šķiet, cik tālu vispār Zaparu var izvīlēt ikdienas lietošanai? Un tad kas jādara ar bojātu vai pusnokautu zaparu? Domāju, ka atbildi pats zināsi! S90 nenoliedzami ir savādāk, zemāk un jaudīgāk skanošs izstrādājums par PC skandām, bet vai labāks?
Ja čalis grib vienkārši tās savest kārtībā - samainit nosvilušos pīkstuļus - par to nevajag lielīties forumā. Kaut jūtami uzlabot to skanējumu, bet netērējot naudu, vismaz ne jūtamus līdzekļus, cerēt nevajadzētu gan. Visam ir sava cena un izejmateriāli...
Bet ieguldīt lielus līdzekļus, kas lidzvērtīgi gataviem, jau esošiem citu ražotāju "pērc un klausies" risinājumiem, jēgas ir pamaz...
negatIvs:neaizmirstiet tos jūtīgos papīrniekus pie lampenieka pieslēgt ...
Skatoties ar kādu "mērķi" Ir daži lampenieki, kas skan tik sūdīgi,ka no tiem tik siltuma labums ir... Bet no otras puses - neko diži jaudīgu jau tiem jūtīgajiem papīrniekiem tāpat nevajag...
Un jā, elektronisko mūziku uz lampeniekiem klausīties ir tas pats, kas kraftwerk spēlēt uz ērģelēm...
B&O ( neesmu pētījis, bet gan jau ne tikai B&O ) krutākie stiprekļi, manuprāt, joprojām ražojas ar lampu, nevis trani. Un kopā ar jau Eltona pieminēto platinieku ir kvalitatīvas skaņas etalons. Popu, fanku, džezu, roku, smago roku un pavisam smago metālu - vairums ģitāristu spēlē uz lampu kombjiem, jo tieši tie nodrošina ideālāko skaņu. Nevis uz lētākajiem analogiem ar traņiem. Un krietna tiesa dara to izmantojot analogus pedāļus ( tiem kas nezin - tās ir kastītes dažnedažādām variācijām ar skanējumu ) digitālo pedāļu un kombju vietā. Kaut gan varētu nopirkt lētu procesoru, kurš taisa digitāli perfektu skaņu 888 variācijās un stilos. Arī jaudas lampai ar tranzistoru nav salīdzināmas. Pat basisti bieži izmanto lampu kombjus, kaut arī tur krunka ir mazāka. Tieši to jūs klausaties koncertos un koncertierakstos fanojot par skanējumu - ja paveicas trāpīt uz normāli apskaņotu štelli, pareizā vietā protams Tā ka neapvainojies, bet Tevis rakstītais ir blēņas.
Mhm, un tad paskatās, piemēram, uz tādu čuvaku kā Edge no U2, kam aizskatuvē ir normāla servertelpa ģitāras efektiem Labi redzama filmā It Might Get Loud (pilna ar digitāliem indikatoriem, utt), bet reku arī viena bildīte ar viņa setapu: Tak n-tās reizes pierādīts, ka digitālajam ir ideālāka skaņa - tīrāka, perfektāka - bet analogajam - vidusmēra ausij tīkamāka Cik dzirdēts, tad studiju monitori, kaut atskaņo skaņu perfekti, nav piemēroti lai klausītos tos ikdienā - tieši šī paša iemesla dēļ.
Tad ieguglē dārgo VOX kombju speceni To pašu, kuri te rindā stāv.....un augšā kaudze prastu pedāļu. Nezinu kurš tev tādas blēņas pierādīja, bet vismaz ņepazorsja stāstot tās citiem publiski. Tā labā tīrā un perfektā tranzistoru skaņa, patiesībā, ir izkastrēta un nobeigta manta. To es pēc pieredzes saku, pašam mētājās 100w tranzistoru kombis. Skan kā sūds pret lampu ampiem......nu kā ļoti glancēts, perfekts un miris sūds Pat uz mūszemes lielajām skatuvēm 99% stāv lielais Marshall kabinets un lampu galva. Nezinu - kāpēc tieši maršals, bet tas ir faktiski visur. Starp citu arī neslikti skan. Pat vienā otrā klubā esmu bijis patīkami pārsteigts sastopot tādu verķīti kā Fender Hot Rod lampinieku ar ļoti patīkamu, kristāliski dzidru skaējumu......bišķi lielāku Fender ampu rindu, ja pareizi atceros, izmanto viens no maniem blūza favorītiem BB King
Godātie strīdnieki! Savā iepriekšējā dzīvē ilgus gadus tirgojot sadzīves elektroniku man bija kāds novērojums. Visi ir vienisprātis jautājumā par to, kas ir labs attēls, vienalga, TV, projektorā, foto vai videokamerā. Bet kas ir laba skaņa, kuras skandas labākas, kā atšķiras lampas vai tranzistori u.t.t. - tur ir viedokļu jūra. Skaņa ir daudz subjektīvāka, jo gan skandas, gan skaņas avoti, gan pastiprinātāji, līdzīgi kā vijoles un klavieres ir MŪZIKAS INSTRUMENTI un katrs piedod skaņai savu nokrāsu. Nav vislabākās skaņas, saviem klientiem un partneriem vienmēr esmu teicis: "Jāklausās būs nevis man, bet tev, tāpēc vislabākā skaņa ir tā, kas patīk tev!"
Skatoties ar kādu "mērķi" Ir daži lampenieki, kas skan tik sūdīgi,ka no tiem tik siltuma labums ir... Bet no otras puses - neko diži jaudīgu jau tiem jūtīgajiem papīrniekiem tāpat nevajag...
Un jā, elektronisko mūziku uz lampeniekiem klausīties ir tas pats, kas kraftwerk spēlēt uz ērģelēm...
B&O ( neesmu pētījis, bet gan jau ne tikai B&O ) krutākie stiprekļi, manuprāt, joprojām ražojas ar lampu, nevis trani. Un kopā ar jau Eltona pieminēto platinieku ir kvalitatīvas skaņas etalons. Popu, fanku, džezu, roku, smago roku un pavisam smago metālu - vairums ģitāristu spēlē uz lampu kombjiem, jo tieši tie nodrošina ideālāko skaņu. Nevis uz lētākajiem analogiem ar traņiem. Un krietna tiesa dara to izmantojot analogus pedāļus ( tiem kas nezin - tās ir kastītes dažnedažādām variācijām ar skanējumu ) digitālo pedāļu un kombju vietā. Kaut gan varētu nopirkt lētu procesoru, kurš taisa digitāli perfektu skaņu 888 variācijās un stilos. Arī jaudas lampai ar tranzistoru nav salīdzināmas. Pat basisti bieži izmanto lampu kombjus, kaut arī tur krunka ir mazāka. Tieši to jūs klausaties koncertos un koncertierakstos fanojot par skanējumu - ja paveicas trāpīt uz normāli apskaņotu štelli, pareizā vietā protams Tā ka neapvainojies, bet Tevis rakstītais ir blēņas.
klau - galīgi nesapratu tavu cepienu! Nu tā ka nemaz! Ja domāji to visu adresēt man, tad pāris lietas, ko gribu pavaicāt Tev: 1. Kur es teicu, ka tranis kruta un lampa slikti? 2. Un atsaucoties uz industrijas labākajiem piemēriem tomēr nedrīkst aizmirst, ka ir arī ļoti slikti un nekvalitatīvi lampu izstrādājumi. 3. Kur es teicu ka traņu un lampu stiprekļu jaudai jābūt vienādai?
Ja kaut kādu argumentāciju centies izvilkt no vīpsnāšanas par tīri digitālas mūzikas atskaņošanu uz analogiem stiprekļiem? Es nekā tur laba nesaskatu - jēga no digitālās precizitātes, ja to "sačakarē" lampu harmonikas?
Lampinieki piestāv analogajiem instrumentiem. "Elektriskās" gičas arī es viennozīmīgi lieku pie analogajiem instrumentiem.
Tad jau pa lielam mums domas sakrīt, nekāds cepiens. Bet es gribētu piemērus ļoti sliktiem, mūsdienās ražotājiem lampu stiprekļiem ? 33. gada patafons nebūs argumets Un Gunar - labā bilde iekš šodienas tv paneļiem ir pārasināts sūds, lielākoties. Turklāt laikam tak speciāli tā bodēs iestata ? Abet tauta ģībst
Nu mūsdienās mājamatnieki var sačiņīt ļoti labu un ļoti viduvēju vai pat sliktu lampinieku. Jo tikai tas, ka tas ir lampinieks vēl neko neizsaka, konkrētā shēma, izpildījums un pārējo daļu kvalitāte veido summāro izstrādājuma vērtību. Pat Hi-Endam ir nācies redzēt viena un tā paša ražotāja lampu gala pastūzīšus, ja nemaldis, jauda ap 25-30W ar vienu burta atšķirību nosaukumā. Cenas atšķirība ~15%, dārgākajiem ražotājs par labākām atzinis lampas, kas ražotas Ļeņingradā... Palkausītes un salīdzināt nebija iespējams, nācās ticēt uz vārda par atšķirībām skanējumā... Un Lampiniekus dēļ pieprasījuma ražo arī ķīnieši un ne visi ķīnas lampinieki ir uzskatāmi par labiem...
Ir arī daži paziņas, kas mašīnā salikuši lampiniekus, dārgus gam ibitīt, bet skanējums, manuprāt 200% bija ieguldījumu vērts.
NilsS:Tad jau pa lielam mums domas sakrīt, nekāds cepiens. Bet es gribētu piemērus ļoti sliktiem, mūsdienās ražotājiem lampu stiprekļiem ? 33. gada patafons nebūs argumets Un Gunar - labā bilde iekš šodienas tv paneļiem ir pārasināts sūds, lielākoties. Turklāt laikam tak speciāli tā bodēs iestata ? Abet tauta ģībst
Ņēmu mājās klausīties Ayon,Unison Research un arī McIntosh lampu pastiprinātājus.Man labāk patika kā skan Accuphase pastūzis,kuram nav nekāds sakars ar lampām.Kādus man jātaisa secinājumus???
....daudzi arī tagad saka,ka "laba/pareiza" bilde ir tikai no filmiņas un pārējais ir sūds
NilsS ieteiktu vēlreiz pārlasīt GunarsII un padomāt
Daudzi neko nav dzirdējuši un salīdzinājuši,bet savs viedoklis ir.
Te jau nereti panesas tāda pati "krāniņu staipīšana" , kā fototēmās par gaišajiem fiksiem, filmu midformātiem utt utml. Neviens neapstrīd labās un dārgās tehnikas priekšrocības, taču katram sava gaume, savas vēlmes un katram sava rocība. Patiešām laba audiotehnika, tāpat kā pro-fototehnika, maksā gana lielu naudiņu, bet dzīvē ir vēl tik daudz labu lietiņu, kas sirdij kārojas. Taču penzija tik viena un ne pārāk liela... Es labāk lieku reizi aizbraukšu kādā ceļojumā, nekā pārmaksāšu par dārgajiem brendiem...
Bet "rotaļām" un nostaļģijai regulāri pērku Ebajā visādas 70-80 gadu audio-kastītes, kuras jaukajos jaunībslaikos varējām apsiekalot tikai komisijas bodēs un rietumu katalogos. Dažreiz paveicas un par tīri saprātīgām naudiņām var nomedīt gana pieklājīgus aparātiņus.
NilsS: Un Gunar - labā bilde iekš šodienas tv paneļiem ir pārasināts sūds, lielākoties. Turklāt laikam tak speciāli tā bodēs iestata ? Abet tauta ģībst
Esmu mazliet atgājis no šīs nodarbes un droši vien nebūšu pamanījis, kurā brīdī tie "šodienas TV paneļi" kļuva sūdīgi. Nu protams, ka agrāk zāle bija zaļāka....
NilsS: Un Gunar - labā bilde iekš šodienas tv paneļiem ir pārasināts sūds, lielākoties. Turklāt laikam tak speciāli tā bodēs iestata ? Abet tauta ģībst
Esmu mazliet atgājis no šīs nodarbes un droši vien nebūšu pamanījis, kurā brīdī tie "šodienas TV paneļi" kļuva sūdīgi. Nu protams, ka agrāk zāle bija zaļāka....
Paneļi jau kā kurš - tik saregulēti pārasināti. Un Jolan - Tavs patika/nepatika man liek atcerēties alus patēriņa statistiku - pirktākais un populārākais brends bija Aldara stiprais ļitruhās. Vai tiešām no tā secinam, ka arī labākais, jo vairums par to balso ar makiem ?
GunarsII:
Esmu mazliet atgājis no šīs nodarbes un droši vien nebūšu pamanījis, kurā brīdī tie "šodienas TV paneļi" kļuva sūdīgi. Nu protams, ka agrāk zāle bija zaļāka....
Paneļi jau kā kurš - tik saregulēti pārasināti. Un Jolan - Tavs patika/nepatika man liek atcerēties alus patēriņa statistiku - pirktākais un populārākais brends bija Aldara stiprais ļitruhās. Vai tiešām no tā secinam, ka arī labākais, jo vairums par to balso ar makiem ?
Kas Tev liek domāt,ka manis minētie pastūži ir populārākie/pirktākie(roku darbs un cenu kategorija virs 5000Ls)???Labākais pastūzis ir SUBJEKTĪVS VĒRTĒJUMS,LABĀKAIS IR TAS KAS PATĪK LIETOTĀJAM!!!!!
Jolan:Labākais pastūzis ir SUBJEKTĪVS VĒRTĒJUMS,LABĀKAIS IR TAS KAS PATĪK LIETOTĀJAM!!!!!
Ļoti laba atbilde, ja pērk sev, savam priekam! Un te var sagadīies ka vislabāk tīk tāds, kuru faktiski nejauši esi izglābis no izgāztuves un kura vērtība naudā nekāda...
Cita lieta ja sāk mērīies krāniņiem. Tad noteikt objektīvus kritērijus ir grūti, kā arī nonākam pie visjautrākā - patiešām objektīvs salīdzinājums ir iespējams tikai ar ausīm - neredzot, kas tieši skan...
Tēmas pieteicējs pazudis, vai nu atjauno S-90, vai arī jau izmetis. Tomēr piebildīšu, ka skaņa nenāk ne no korpusiem, filtriem vai ekvalaizeriem, bet gan N0 SKAĻRUŅIEM, un to tehnoloģijas kopš S-90 izlaišanas ir gājušas tālu uz priekšu. Arī sajūsmai par 30 cm basenieku nav racionāla pamata. Lai atspēlētu basus ar pietiekamu spiedienu, protams, vajag attiecīgu membrānas laukumu, bet lai nebūtu kropļojumu amplitūdai jābūt mazai. Aizstājot vienu 30 cm skaļruni ar diviem 20 cm skaļruņiem rezultāts ir pilnīgi ekvivalents. Ieguvums ir elegants skandu dizains, kas varētu būt svarīgs jūsu "otrajām pusītēm" romantiskā gaisotnē vēlu vakarā pie kamīna klausoties klusinātu mūziku.
GunarII, pirkt aparatūru, pēc dizaina pazīmēm, kuras patīk "otrajām pusītēm ", nav prāta darbs.... , labāk tehnisko jautājumos būtnes uzturēt pie sapratnes - ka viņa, no tā neko nesaprot .... parastā mūsdienu prakse, ka tās elegantā dizaina tumbas ar 20cm basa skaļruņiem, komplektē ar sūbvūferi... un ne reti pārņem skumjas, kad paskatās tehniskos datus..... dārgi koplekti, bet apakšas 40hz .............
NilsS:SUBJEKTĪVS VĒRTĒJUMS,LABĀKAIS IR TAS KAS PATĪK LIETOTĀJAM!!!!!
Kad rakstīji laikam biji krietni skaļi pagriezis to daiktiņu....
Kas tur nepareizs vai saistīts ar skaļumu? Vai tad visiem jāpatīk noteiktu proporciju zilacainām brunetēm? Un visiem jāpatīk vienai un tai pašai automašīnai?
negatIvs:GunarII, pirkt aparatūru, pēc dizaina pazīmēm, kuras patīk "otrajām pusītēm ", nav prāta darbs....
Nevienu brīdi neesmu teicis, ka jāpērk pēc dizaina pazīmēm, bet gan, ka visu var apvienot. Es savas "gultasbiedres" prasību pēc "lifestyle" stila mājas kinozāles ar tieviem tieviem tornīšiem obligāti sudraba krāsā aizstāju ar šīm: Te pāris vārdi no recenzijas: www.ixbt.com... Заключение
Акустические системы явно удались. И внешность, и отличное звучание на музыкальных программах, и весьма недурное воспроизведение в театре… В общем, плюсов явно больше, нежели минусов. Да и цена на эти колонки весьма демократична. Признаться, точную информацию о ценах на DALI Suite мы получили от официального дистрибутора (A&T Trade) уже на последних стадиях тестирования. До того момента фронтальные колонки оценивались по критериям ценовой категории «$1000», так что выводы делайте сами.
Мы рекомендуем использовать комплект в помещениях площадью от 18 до 30 м². Плюсы
великолепная внешность; красивое и точное звучание на большинстве жанров музыки и в кино; идеальное согласование АС в театре; продуманная конструкция; несколько вариантов размещения модели Suite R 0.7. демократичная цена, учитывая звук и внешность.
gaumīgas, arī brends labs. šitāda dizaina tumbām, ne reti sānos , kur lielāks laukums, izvieto liela izmēra baseniekus, tādejādi nebojājot modes tendences - šauro torņveida fasādi
mūsdienu plašajā piedāvājumu klāstā, kur dominē no bieza preskartona, un skaidenes kombinācijām veidotas sistēmas, piemēram www.hi-fi.lv... , ar vairāk nekā pieticīgiem parametriem, neskatoties uz jaunākajām skaļruņu izgatavošanas tehnoloģijām, vienkāršiem lauku puišiem, saglabājās jūtas uz s-90, kuras izgatavotas no finiera, kas pēc kādas ekspertu daļas, it īpaši, ja runa par finieri no baltijas bērza, ir labāks materiāls par to preskartonu, un "sausie " parametri tādi paši, vai pat labāki - 30 -20 000hz
S-90 un 30hz ir vecais stāsts par šņūnīti kur tomēr iekšā malka ir. Norādīto frekvenču diapozonu diezgan bezjēdzīgi skatīties (vēl jo vairāk, ja nav norādīts pie kādiem +- dB tas ir). Tāpat kā lielākajā daļā gadījumu skandu jūtību.
Ir jau skumīgi, bet mazliet padalīšos iespaidos par Radiotehniku. Ilgu laiku pārdevu Radiotehnikas skandas savos divos provinces veikalos, kādu laiciņu arī Rīgā. Reputācija mantojumā no padomjlaikiem bija fenomenāli augsta, daudzi pircēji to uzskatīja par labāko brendu pasaulē. Bet sapratne par tirdzniecību un loģistiku fenomenāli zema un tās dēļ mūsu sadarbība pamazām nomira dabiskā nāvē. Piemēram, pēc preces bija jābrauc pašiem, noliktavas pārzine Maša bija pusdienās, pēc tam izrādījās, ka pavadzīmi var parakstīt tikai direktors u.t.t. Rezultātā, lai tiktu pie viņu skandām viens mūsu cilvēks tērēja pusi dienas. Turpretī Sony pasūtījumu mēs ieklišķinām datorā un pēc 7 dienām no Kopenāgenas Sony Nordic viss bija pie veikala durvīm kaut kur dziļi "pāķos". Līdzīga pieredze bija ar Vefa telefoniem, arī ļoti labi pirktiem produktiem. Un tikko paskatījos vadošajos interneta veikalos, diemžēl "Radiotehniku" tur neatradu!
negatIvs:nu tagad ir arī skandas , kurām apakšas ir 20 hz, un laikam pat redzēju 16hz, bet cenas .....
man drīzāk ir jautājums cik mūzikas ierakstos ir kaut vai 30 Hz un zemākas frekvences.
Ir, ir, un kā vēl. Vecs klasiskais piemērs: Pink Floyd Dark Side of the Moon utml. Bet. Nevarēs jau tik vienkārši ar labām tumbām vien iztikt lai nodrošinātu labu skaņu. Par atskaņotāja nerezonēšanu jārūpējas, pat lampām jābūt ideālā mehāniskā izolācijā lai diegi nesāktu rezonēt, apskaņojamās telpas konfigurācijai savukārt, arī jābūt, lai nerastos parazītiskās rezonanses un, kā minimums, lai no plauktiem viss negāztos ārā, utt., simtiem sīkumu un ļoti dārgai kopīgai mašinērijai jābūt lai baudītu labu mūziku ideālā izpildījumā. Un... nepietiek jau ar vienu vien basu rezonansi. Man savā laikā bija 20, 40 un 60 hercu trakti ar katram savu galu un tad vidi un augšas (viegli ar grafisko ekualaizeru piedzīt pēc katra trakta līmeņa ieregulēšanas un krossovera sadales).
Elton - tādu ierakstu ir tikai nosacīti daudz... To ka tādi ir - nenoliedzu! Ērģeļmūzikas cienītājiem jau vajag ne tikai, lai zemākā reģistra sabuli izvibrē, bet, lai tā arī pietiekami jaudīgi uzskan, un te var sākties visādi pigori...
Bet ir bijuši čaļi, kuri sūdzās, ka pie oriģinālajiem Bītlu ierakstiem subis mašīnā nezkāpēc nestrādā...
jo liela daļa skaņu režisoru ap 60.-70. gadiem labi zināja, ka milzīgai daļai ierakstu klausītāju nav tehnisku iespēju atskaņot to, ko viņi var ierakstīt...
vecajiem, 1960-to gadu stereo ierakstiem, studijā bija cits mikrefonu izvietošanas , skaņu celiņu veidošanas princips, kā mūsdienās. no tā atteicās, tam variantam bija patīkams skanējums, bet bija arī liels mīnuss - stipri jūtamas "bedres' , klausoties ierakstus uz magnetiskās lentes. basi ierakstos bija līmenī, ne velti bītliem piedēvēja pirmsācēju statusu tādā ziņā, ka tie pirmie sākuši izmantot zemo frekveņču ietekmi uz klausītāja fizeoloģiju[diafragmu utt.] tad nu tai ierakstu metodei bija tāda īpatnība, ka balsis , pārsvarā varēja skanēt vienā kanālā, bet instrumenti otrā..... ja to subi pieslēdz pie nepareizā kanāla, tas nevarēs normāli strādāt
Nu par tām zemfrekvencēm bija tā, ka tolaik ne visas zemfrekvences varēja atskaņot... Kaut kā nedz tik zemu spēlējošas plašās tautas masās pieejamas akustiskās sistēmas, nedz "subīši" nebija baigi tākā izplatīti...
Līdz ar to Jēga no 30-60 Hz uz tā laika atskaņošanas tehnikas? Bet to, ka viena giča un balss vairāk vienā kanālā bungas un otra gča otrā kanālā gan ir fakts... Reizēm visādi wov un flutter gļuki parādījās iekārtās un bieži bija tāda kņope kā subsonic (25Hz) filter, kas norubīja nevēlamos zeemfrekvences traucējumus
Jolan:...te jau izvērsās tāda "audio pikseļu" drāšana
nu man tomēr nav ilūziju par zemfrekvences skaņām parastos Bītlu ierakstos, kas domāti komercizplatīšanai. Var jau būt, ka viņi ar to zemo frekvenci niekojās koncertos, kur varbūt arī bija tehniskas iespējas to arī gana jaudīgi atskaņot... Vai arī tas bija tehnikas gļuks, ko vēlāk kritiķi nosauca par "Bīlu eksperimentiem" ar zemfrekvences skaņām, kas domātas pūļa iespaidošanai (kontrolei )...
Jautājums - kurš tieši mūzikas instruments viņiem tās zemfrekvences skaņas 60-tajos un 70-tajos radīja?
tās zemās frekfences pieminēju koncertu sakarā. bet par ierakstiem runājot, nedomāju, ka speciāli, ko ierakstos apgraizīja, tāpēc kā atskaņot nebija uz kā...., jo nav dzirdēts par paralelo ierakstu esamību - tiem, kam ir uz kā atskaņot, un tiem , kuriem nav. bija jau iekārtas 1960-tajos, ne visiem , bet bija gan lampu , gan tranzistoru pastiprinātāji, tumbas . kuriem nebija problēmu atskaņot 20-20000hz , un pat labāki rādītāji stiprekļiem, un 40-20000hz tumbām... paskaties internetā. piemēram www.hifiengine.com... .... kā saka, pa lielam, tas pats kas mūsdienās vairumam iekārtu.... kompaktdiska spektrs .......
negatIvs:bet par ierakstiem runājot, nedomāju, ka speciāli, ko ierakstos apgraizīja, tāpēc kā atskaņot nebija uz kā...., jo nav dzirdēts par paralelo ierakstu esamību - tiem, kam ir uz kā atskaņot, un tiem , kuriem nav.
Ierakstus gana graiza, izmanto kompresijas un viskautko. Širpotreba mūzigu tikai tā arī raksta, Dimaisku, minimāli kompresētu un ulučšaizētu mūziku raksta skaitīas studijas... Tā kā tā ir komercierakstu tirdzniecība - visi orientējās uz to, ko var atskaņot 99% klausītāju, nevis uz tiem 2% gīku ar absolūto dzirdi un tehniku...
Par diviem dažādiem ierakstiem runājot - mūsdienās ir tā saucamās širpotreba LP un HI-End LP. Itkā identiska satura LP cena atšķiras 3-4 reizes un skanējums arī...
mūsdienās , jā dara viskautko, nav iespējams visam izsekot, bet mums jau saruna sākās par mistiskajiem bītlu ierakstiem, kurus subis negrib pazīt..... toreiz ar tiem ierakstiem bija tā, ka plates bija sastopamas 78 apgr/min, 45 apgr./min, 33apgr./min. pirmās LP izlaida vēl 1940-to beigās, un jau tad krutas magnetolas atskaņoja 50-16000hz. nu vot, un es domāju, toreiz tajos tālajos 1960-tajos , tām LP neko neapgraizīja, jo bija jau konkurence ar maģiem, gāja cīņa par kvalitāti, ir man dažas vinila plates vēl saglabātas, arī no 1960-tajiem, arī dažas the beatles, ir klausītas uz dažādām aparatūrām, skan pavisam jēdzīgi, ir arī mašīnā subis, par kura esamību , kaut kad forumā rakstīju, esmu subjus palīdzējis ielikt paziņām, un nezinu , cik sūdīgam jābūt ierakstam, lai tas nestrādātu, ja viss ir pareizi pieslēgts
un tas viss lai klausiitos apcirstaas mp3 frekvences?????
