 |
zandymamaPar sevi: Aizrāvos un iegāju azartā!
|
|
Pieturu pasakas.
Mani vienmēr ir aizkustinājušas jumtistabiņas. Tās šķiet tik gaužām svešādas un noslēpumu apvītas. Vakar tieši sanāca stāvēt pieturā un, gaidot autobusu, visai izklaidīgi sāku lūkoties kādas iekšpagalma daudzstāvu mājas jumtistabiņas logā.
Mežā.
Sestdien uzvilku gumijniekus, aptinu biezo šalli ap kaklu, un paķērusi līdzi fotoaparātu, devos mežā. Gribējās uz mirkli pazust un iespējams atrast atbildes uz dažiem jautājumiem.
Cita pasaule.
Kādu laiciņu jau vairs nedzīvoju uz vienu roku ar realitāti. Un ziniet? Nemaz neprasās pēc tās. Realitāti uztveru tikai tik daudz, lai spētu adekvāti pildīt savus mietpilsoniskos pienākumus. Ko es daru pārējā laikā? Atbilde vienkārša - sapņoju.
Harmonija...
Sakarā ar darbu biju aizbraukusi uz Taizemi. Burtiski dažas dienas, kuras bija maksimāli noslogotas ar dažādiem pārbrauciniem un lidojumiem, tikšanos ar neskaitāmiem cilvēkiem, ...
Garīgais kroplums.
Jau kopš novembra sākuma, kad parādījās šī mēneša tēma "noslēpumainais un neatklātais", es vismaz vienu reiz dienā uzdevu sev jautājumu par to, kas tad īsti priekš manis ir tas noslēpumainais.
