Jūra nav zila

Man lūdzu jūru.

Tā ir pateicība!

Ausīs dzēla nepamatotie pārmetumi – nevajag izdomāt to kā nav. Ikviens paklājs iztīrāms. Par ikkatru pateikto vārdu tu pats vien esi atbildīgs un būsi arvien – saki, ko lieku un nepatiesu un tas kā bumerangs atgriezīsies pie tevis atpakaļ un tā būs vienmēr.

Nu ir.

Nogrimt atmiņās un domāt, ka tā ir ērtāk – piedod par puķēm, ko šodien Tev neaizvedu, vienkārši neiedomājos, ka neviens nebūs bijis pie Tevis, bet pati atnācu un vēlreiz atcerējos par basketbola laukumu, par 4km garo grants ceļu un vēju – par agro pavasari, par vēlo rudeni un āboliem, par Tevi.

Man lūdzu jūru

Man lūdzu jūru pie 4. stāvā esošā balkona malas. Kā jūs nevarat? Bet sludinājumā rakstīts – mēs varam visu.

Un ko gaidi Tu?