 |
kasisPar sevi: te pāris manas atkarības un spēcīgākā no tām ir kalni..
|
|
Šodien ar velo - "atrauties" un izbaudīt!
Veselu nedēļu esmu nosēdējis mājās, pieskatot apslimušo „atvasi” un asinīs jaušams akūts izkustēšanās trūkums. Plusā tam, katru vakaru mūsu diviem sīčiem piebiedrojas vēl divi no kaimiņu mājas, bet vakar un šodien pat trīs – arī „trakomāja” ir pieriebusies!
Jēkabnieku riņķa krusts - neliels ieskats!
Vakar iesāktās diskusijas uzkurināts (www.fotoblog.lv...), nolēmu par krustu izošņāt mazliet vairāk. Galvā pat biju sastādījis aptuveno rīcības plānu par grāmatu un iespējamo pētnieku apzināšanu.
„Ja ļoti gribās mocīties, tad piekraste ir OK” (K.Liepiņš), jeb mans PIEDZĪVOJUMS! (2.d.)
Brauciena laikā ievērojām interesantu parādību – piekrastes līčos, to pirmā trešdaļa sākot no raga (piemēram, Engures) A virzienā (Jūrmalas) sākumā ir faktiski nebraucama (biezas dūņas, izskalojumi, mīksta grunts un tml. - tātad, stumjama) līdz pakāpeniski paliek labāka un labāka.
„Ja ļoti gribās mocīties, tad piekraste ir OK” (K.Liepiņš), jeb mans PIEDZĪVOJUMS! (1.d.)
Kokos sārtojas lapas un pamazām aiziet pēdējās siltās rudens dienas – tuvojas „drēgnais, pelēcīgais”, arī darbā ministrijas funkcionāri pamanījušies „uzvārīt” kārtējo stresu. Gribas no tā visa ārā – man vajag manu sezonas noslēguma PIEDZĪVOJUMU!
Tatros, lai kāptu.. (7) - noslēgums
Turpināj
