kasisPar sevi: te pāris manas atkarības un spēcīgākā no tām ir kalni..
|
||
Kalnos ar ģimeni. 4.daļa
4.08. ,ceturtdiena.
Prasās mazliet skarbuma, pirmatnīguma un “sava piedzīvojuma”. Atstājam savu auto labu gabalu aiz Štrbske Pleso ceļa malā un pa marķēto taku dodamies Krivaņ virzienā (2493m).
Kalnos ar ģimeni. 3.daļa
1.08. ,pirmdiena.
Rīts tāds apmācies un mikls. Dinozauru muzejs ciema centrā slēgts un no norādēm nav skaidrs, kad būs vaļā. Tad nu, sekojot norādēm, dodamies Jurapark virzienā.
Kalnos ar ģimeni. 2.daļa
Par brīnumu uz Katovices ceļa tiekam diezgan gludi, bet vismaz stunda ir pazaudēta un tas nav patīkami. Vēl pat īsti nezinām, kur nakšņosim, bet jābrauc vēl stipri tālu.
Kalnos ar ģimeni. 1.daļa
31.07., svētdiena.
Šogad man ārzemju braucieni bijuši kā vēl nekad – janvāra beigas Zviedrijā pie Polārā loka, maijs Francijā, jūlija sākums Pēterburgā - lielākoties gan darba dēļ. Toties sieva nav tikusi nekur, arī kalnos nav būts nu jau divus gadus.
Nakts teltī? Ziemā? Nu, protams!
Pirms kāda laika jau centos izprovocēt šejienes lasītāju uz nelielu diskusiju vai piedzīvojuma nepieciešamība ir tikai „veču” vajadzība un, galu galā, kāda tad ir mūsu izpratne par „piedzīvojumu”.