reklamnaja pauza

man patīk gulēt, un kad es to dar, modināt nav vēlams..

šorīt es pamodos no telefona zvana. pēkšņi mani kāds bija sagribējis un teica, ka pēc piecām minūtēm piebrauks, lai saģērbjos un nonāku lejā kopīgi pakūpināt to draņķību. pusaizmigusi, protams, neatteicu. biju piemirsusi, ka esmu pārvākusies un ka zvanītājs to nezin. atjēdzos tikai pēc pāris desmitminūtēm. kredīts (oh, suprise) man nebija, nevarēju pateikt "sorry, vecīt, es tagad lielās pilsētas meitene.", tāpēc tagad atvainojos par savu lēno domu gājienu. pa velti atbrauci. kautgan, ko var zināt, varbūt satiki savu sapņu meiteni. kaimiņu Juļja taču tīri ņemama bija.
tikai viņa nepīpē, vismaz cik man zināms.