vienaldzīgs mirkļa flashback.
Iedomu krāsu virpulis, kuram pec idejas bija jābūt tepat aiz loga. Kautkur nozudusi vasara.
Pelēki blāvs tukšums. Vienmuļas lietus lāses gar trolejbusa logiem. Domas lido pie bildēm, krāsām, emocijām. Visādiem ikdienas sīkumiem, kā siera čipsi, un krāsainas limonādes. Sapņos ir tik daudz dzīvesprieka. Tik šķietami šīs skaistās ainiņas pārāk reti tiek izdzīvotas. Tādas banālas lietas kā draudzība, prieks, biedriskums. Varbūt laba daudz nevajag. Tik varbūt vasara izvēlas veiksminiekus..
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
Anonymous | 11:33 31.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |
draudziiba tik skaisti sader ar lietu...un kraasainu kuuposhu teejas vai kafijas kruuzi un sarunaam par melnbaltaam fotograafijaam un kraasainu dziivi...nekad nezini, kad veiksme Tevi izveeleesies, visam savs laiks, varbuut rudenii taa atnaaks, ugunskura duumos teerpusies, pa zeltainu lapu izklaatu taku...:)
LMR | 11:35 31.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Man patīk par lāsēm uz trolejbusa loga. :D Pilsētas romantika. :D Man patīk.
burkans | 21:15 31.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Vajag, vajag laba daudz. Un krāsainuma arī apkārt netrūkst, bet spēja saskatīt emocijas un tās raisīt no katra paša atkarīga. Pat iepirkšanos nīstajā lielveikalā var nobeigt ar pāris smaidu raisošiem vardiem kasierei...
Zenza | 04:11 31.07.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Interesanti.