Skat, tā tur dzīve!

00447922300112

Aizskrien līdz Daugavai un nopeldi 100 m pret straumi, lien ārā un skrien atpakaļ uz 5. stāvu.

Jā tas bija rīcības plāns, taču nekam nederīgs rīcības plāns. Kailas dusmas bija iezagušās smadzenēs, rokas plūkāja matus, skrāpēja vaigu ādu un berzēja acis. Viss bija izrādījies veltīgs.

Tik nolādēti īpašs ir cilvēks. Ausīs ieķērās – vai tā ir labi? Un allaž bija atbildēts – jā ir, bet tikai šodien tika saprasts – pie velna, nav labi, tik bieži nav bijis labi...

Noziegums izdarīts, lai pierādītu sevi pasaulei – gribēju citiem parādīt, ka esmu īpašs.

Tas ir gluži kā dejot pa ūdens virsu – nu dzīve gluži tāda, vai arī kā skrējiens pa nātrēm – zinot, ka labākajā gadījumā iedzels tikai viena, bet tā notiek reti.

Elēģija un melanholiskais valsis. Tik – tak – tik –tak – tik...

- Mēs šeit nebūsim mūžīgi.
- Nav arī tādas nepieciešamības.

Tik – tak – tik..