Iepazīstieties: fotoakademija.lv

Sveiks, brāli fotografētāj!
Vai tev nekad nav radusies sajūta, ka galvā ir uzbāzts maiss un nākas apkārtējā vidē orientēties ar tausti? Šoreiz runa nav par tiem gadījumiem, kad orientēšanos telpā apgrūtina alkohola daudzums organismā, vai kad kaimiņu zelta gabaliņš ar kaķeni ir izsitis priekšnama spuldzīti. Līdzīgas izjūtas var izraisīt arī saruna ar kādu profu, kura potenci apliecina pusmetru garš objektīvs.

Tu, nabags, centies, rakājies tīkla mudžekļos, sēdi ar angļu valodas vārdnīcu pie tutoriāļiem, lai iemācītos fotografēt, bet kāds „meistars” savas pašapziņas celšanai izgāna visus tavus darbus, stāstot par nepareizu krāsu temperatūru un eksponometra uzstādījumiem. Brīdī, kad jau liekas, ka fočē labāk par Bindi, izrādās, ka neko tu par fotogrāfiju nesaproti un nekad nesapratīsi. Tādēļ jāatrod veids, kā visu salikt pa plauktiņiem, lai tādus gudros kritizētājus pasūtītu tālāk viņu pašu valodā. Tā gribas pateikt – „Tev pašam šite asuma nav, to taču pat piektklasnieks saprot. Un kadra kompozīcija ir galīgi garām.” Tā arī radās mans nodoms iet uz kursiem, lai ar savas erudīcijas starojumu nokautu visus oponentus kā kvarca lampa mikrobus.

Tikai ej nu tos kursus atrodi! Biju dzirdējis par fotoklubu „Rīga”. Tur ļoti aizraujošus kursus lasījis kāds vecvecmeistars. Nolēmu pameklēt kaut ko derīgu internetā, un gribēju jau iet google.lv, kad starta lapa – delfi mani vienkārši apstulbināja – bez viena vienīga klikšķa es biju uzskrējis virsū meklētajam. Lapas augšā gozējās Fotoakadēmijas banneris (tobrīd, nu jau viss mainījies). Uzklikšķināju, lai noskaidrotu, līdz kuram elles lokam būs jānolaižas, lai tiktu uz kursiem. Taču www.fotoakademija.lv ievietotā informācija kliedēja manas bažas – kartē šī iestāde tika norādīta blakus Jaunās Ģertrūdes baznīcas krustiņam.

Nu jau esmu šo ceļu mērojis četras reizes un katru reizi atgriezos mājup bagātāks kā pirms lekcijas. Sākās viss itin filozofiskā gaisotnē – cienīgs sirms kungs nostājas klases priekšā un pusstundas laikā paspēja apskatīt visus zinātnes virzienus, sākot ar psiholoģiju un beidzot ar fiziku. Un pārsteidzošākais bija tas, ka visām šīm lietām patiesībā ir tiešs sakars ar fotogrāfiju. Tad ķērāmies pie praktiskiem jautājumiem un esmu uzzinājis daudz ko jaunu par gaismas veidiem, projicēšanu, fototehniku un citām lietām. Bet neko no tā es jums stāstīt netaisos, jo ar ko tad es palielīšos, ja jūs arī to visu zināsiet... Tomēr vēl kaut ko piebildīšu, lai varētu parādīt jums visiem mēli – es jau esmu omulīgāko Rīgas kursu dalībnieks, bet jūs vēl ne. Iztēlojieties, ka jūsu faķī būtu mīkstie krēsli un kafija ar cepumiem starp lekcijām...

Raksts saskaņots ar fotoblog.lv administrāciju.