Par kvalitāti.

Par šo tēmu rakstīt mani pamudināja fotoblog.lv kolēģu vērtējumi, izsakoties par kādu no bildēm kā par nekvalitatīvu darbu.

Kvalitātes jēdziens tieši tiek attiecināts uz lietu stāvokli, derīgumu, izpildījumu, kondīciju. Tas ir lietu fizikas, materiālās dabas apzīmējums, kā derīgs/nederīgs, kā labs/slikts, un nevar tikt lietots nepastarpināti citās lietu izpausmēs.
Viena no citām lietu izpausmēm ir sajūtas, ko dotā forma, dotais materiāls izstaro. Tā akmenim, kokam, maizei, karotei, vāzei, auduma rakstam, mākslas darbam, cilvēkam ... – katrai šai fiziskai formai piemīt ne tikai izpildījums, bet arī savs starojums, aura.
Tas, runājot vispārīgi, bet man ir konkrēta tēma – Web attēla kvalitāte un uzdevums turēties pie kvalitātes apzīmējuma visās attēla apskata daļās.
1. Attēla fizika. Web attēls ir digitāls, to veido pixeļu summa, kas ietilpināta dotajā laukumā, un ko raksturo ar izšķirtspēju: px/inch(cm). Attēls ir kvalitatīvs, ja punkti, līnijas, formas ir skaidri iezīmēti. Fotogrāfi lieto terminu “asums”. Korekti būtu runāt par “asi” un “mīksti” zīmējošām lēcām, te var skaldīt matus, pieprasot “asumu”. Lēcas fizika nav tas pats, kas attēla fizika. Var runāt par skaidru, kvalitatīvu redzējumu, kas atkarīgs tikai no izvēlētās izšķirtspējas, formējot attēlu publicēšanai. Kvalitatīvs redzējums atkarīgs arī no monitora izšķirtspējas. Un punkts. Piemēri:
2. Attēla filozofija. Lai konkrēti adresētu kvalitātes apzīmējumu, vajadzētu izdalīt atsevišķus fotogrāfijas veidus, kam ir atšķirīgs attēla veidošanas mērķis, tādi kā žurnālistika, salonfoto, reklāmfoto. Taču vispirms jau fotogrāfija jāskata tādās lielās grupās kā dzīvā fotogrāfija (momentuzņēmumi), studijas fotogrāfija (uzbūves un iestudējumi), mākslas fotogrāfija ( atbilstošu tehnisko paņēmienu izpildes darbs). Katrā no šīm fotogrāfiju grupām un fotogrāfiju veidiem ir savādāka izpratne par kvalitatīvu darbu. Kvalitāti vispirms nosaka veiksmīgs un saprotams sižets. Redzējums atkarīgs arī no skatītāja sagatavotības pakāpes, daudzpusības. Piemēri:
3. Attēla psiholoģija. Katram attēlam piemītoša, bet grūti viennozīmīgi nosakāma vērtība. Kāda ideja vienus var stipri ietekmēt, citus atstāt vienaldzīgus. Tā veidojas atbalsts, vai noliegums. Ja patīk, uzskata, ka labs, kvalitatīvs attēls, un otrādi. Tas ir normāli, ka katram māksla darbam ir savs skatītājs. Veidojot praksi, attīstot sajūtas var arvien labāk izprast dažādos attēlojumus un paplašināt kvalitātes kritērijus.
4. Attēla tehnika. Pirms attēls tiek publicēts, to zināmā mērā apstrādā, pielietojot kādu no fototehnikas paņēmieniem. Filmu/negatīvu darbos tas ir primāri. Web attēlos fototehnikas paņēmienus aizstājuši programtehnikas paņēmieni, bet mērķis jau tas pats. Tomēr darbu izpildes automatizācijas iespējas programtehnikas lietotājiem rada gan plašas iespējas, gan razultāta ieguves ātrumu. Iesācējam rodas darba viegluma ilūzija, tad seko paviršība domāšanā un tehniskā izpildījuma absolūtuma sindroms.

Pamatā fotogrāfijas prasme tomēr ir vizuāls pārdzīvojums, māksliniecisks pasaules redzējums, bet fototehnikas (progamtehnikas) pārzināšana, atbilstošu rīku un paņēmienu izvēle, rūpīgs darbu izpildījums - tādi varētu būt saistoša, kvalitatīva attēla nosacījumi.