Starp cilvēkiem

Autobusā

Vienas no visinteresantākajām vietām - autoostas, stacijas, lidostas un paši transporta līdzekļi.

Apsēdos krēslā un domāju, ka gulēšu, tomēr pēc tās bija liela vajadzība, bet tad sāku domāt, tikai par ko? Jutu, ka galvā domas pārvietojās un radīja lielu troksni un galvas sāpes, bet nekas netika nedz izdomāts, nedz saprasts.

-Paskaties kāds mocis! Man alī tāds būs! - Atskanēja bērnu balsis no autobusa aizmugures. Varētu domāt, ka tie bija bērni, kas traucēja gulēt, kas ik pa laikam skaļi iesmējās vai iebļāvās - māte kā jau māte - vienmēr saka - kuš, šoferis atnāks un izdzīs no autobusa.

Ir lietas, kas nemainās - tās paliek nemainīgas un tās lietas ir cilvēki. Cilvēki nemainās - protams, ārējo izskaita maiņu es te nepiesaucu.

-Kā Tevi sauc?
-Bliesmonis
-Kas tu būsi?
-Pāpa Bliesmonis
-Es gan būšu Zilonene - meitene nobļaujas skaļi jo skaļi - Zi -Lo-Ne-Ne.
Māte kā jau māte atkal atkārto - kuš, atnāks autobusa šoferis un izliks jūs no autobusa.

2 stundas un 20 minūtes - tieši tik lai es nonāktu mājās vakar.

40 minūtes, lai es nokļūtu mājās šodien. Un tā arvien - Nekad neesmu mājās, arvien man ir kaut kur jāiet - un vienmēr es eju uz mājām, bet līdz galam nenonāku.

-Šoferīt, blauciet, nestāviet! - nokliedz mazais puika no autobusa aizmugurējiem sēdekļiem, bet ko māte - Kuš. Atnāks autobusa ...