Kaut kā dīvaini.

Uz pavasari laikam visiem uznāk trakums/stulbums - kā nu to labāk nosaukt!

Pienenes. Nelabākās puķes. Ja vispār puķes.! Tētis kā jau par mūsu dārza mauriņa perfektumu rūpēdamies katru vasaru cīnās ar pienenēm. Vasaras laikā tonnu pieneņu izgriež no zālāja. Un katru ziedu norauj.[Es jau saku ka nav vēts - bet ko tu šim padarīsi :D] Un jā - mūsu zālājā ir caurumi. Bet ne par to ir stāsts. Stāsts par to kā es salasīju milzīgu sauju pieneņu.
Kā vienmēr devos mājās no autobusa [no skolas!]...Šodien bija 2km maratons...Un gar ceļa malu auga burvīgas pienenes, garos skaistos kātos! Sāku lasīt.... Vienu, otru, trešo.... Līdz beigās sanāca TĀDS pušķis!!!! Rokās nevarēju noturēt! Atnācu mājās ieliku vāzē....Vislielākajā vāzē. Atnāca tētis izmeta pienenes. Atnāca mājās brālis - ienesa 3 pienenes. Ienāca tētis - izmeta pienenes miskastē. Rezultātā pilna miskaste pieneņu! Ieradās mamma un paziņoja ka skolā kopā ar bērniem šodien zīmējusi pienenes! :D Nabaga tētis. Bet ar to viss nebūt nebeidzās. Nākamajā rītā pieceļoties - PILNA MISKASTE PIENEŅU PŪKU! Pa visu virtuvi.... Nav stūra kurā nebūtu pieneņu. Vairāk nelasīšu pienenes! :D Tētis tagad īgns.... Es pa kluso smīkņāju :D