Sapnis vasaras naktī.

Kolāža un centieni atcerēties.

Šī vieta dīvaina uz Latvijas zemes – Gaujas senleja pie Siguldas. Kā sapnī jūtu seno dienu stāstus, kas ierakstīti Gaujas lokos, koku stāvos, celtņu blokos, cilvēku leģendu kodos. Kā mirklis, kas nebeidz beigties, ir senlejas dzīve, kā mūžības elpa atnāk un aizpeld likteņi. Un paliek pēdas, kurām blakus mēs nu liekam savējās. Gribētos ne virsū, ne aizstāt, bet tieši blakus, saudzīgi, lai atpeldot šurp nākamībā telpas plašumā saskatītu sevi savu bērnu pulkā.