Spēles jaunā spēletāja. 2. Slaktiņš

Nožvīksteja asmeņi. Sapņotājas seju pārklaja bezjūtīgās asinis. Klepī ievēlās Nepacietības galva, bet tās ķermenis sabruka tur pat blakus.

Brīdi, tikai mūžību ilgu brīdi viņa lūkojās mirušās nepacitības acīs, līdz sadūšojas pacelt skatienu uz augšu. Priekšā stavēja Slepkava. Stipra nežēlīga būtne kura izstaroja savu pārliecibu. Katrā rokā bija pa asmenim no kuriem vēl pilēja svaigās asinis. Nenoveršot acu skatienu no Sapņotājas acīm viņa atvezējot kreiso roku un nāvīgi ievainojot šaubas, viņa svieda nazi trāpot to Bailem tieši sirdī...
Sapņotaja pavēra muti gribēdama pateikt : "Aizmuguras." taču pirms paspēja ievilkt gaisu plaušās Slepkava apgriezā un iedura ar nazi Neparliecinātībai, kas gļēvi centās uzbrukt no mugurpuses. Skatoties acīs tām viņa nežēlīgi pagrieza nazi neļaujot rētai sadzit un nodarot vēl vairāk sāpes. Pa tās muti sāka plūst melnas asinis. Izvelkot nazi viņā triumfiāli nolūkojās kā mirušais ķērmenis sabrūk uz zemes.
Tad viņa pievērsas Sapņotajai kura memā izbīlī mēģinaja noberzt asinis no rokām...
- Ļauj lai tās iesūcās tevī, - Slepkava satvēra vinas rokas. - ļauj lai tās kļūst par daļu no tevis.
- Svesas asisnis... - Sapņotāja čukstēja.
- Nē, - Slepkava noliedza. - Uzvara!
CAur tumsu izlauzās kāds drosmīgs saules stariņš.
-Skaties , - rādija Sapņotāja. - Gaisma tuneļa galā.
- nē, - Slepkava nepiekrita. - Tuneļa sākumā.
Un pirms Sapnotāja spēja tam piekrist no Slepkavas nebija ne minas.
- jā sakuma...