Pasaule ir krāsaina
Melnbaltais - efekts vai nogalinātas krāsas?
Pārcilājot prātā dažādas atziņas, kas radušās, kopš esmu pievērsies fotogrāfijai, uzkavējos pie melnbaltā foto. Pat neskatoties uz iespējām pilnībā izmantot krāsu tehnoloģijas, joprojām daļai bilžu kā gala formāts tiek izvēlēts melnbaltais. Reizēm vietā, tomēr biežāk - nevietā.
Kā vispār var ienākt prātā doma bildei atņemt krāsas? Tas ir interesanti... Melnbaltais foto, kā zināms, ir viens no foto attīstības soļiem - agrāk vienkārši nebija citu iespēju. Bildes bija melnbaltas, kino bija melnbalts, jo nebija iespējas iegūt krāsas. Parādoties krāsainajām filmām, krāsu foto bija liela ekstra - filmas un bilžu attīstīsana prasīja labas iemaņas, līdzekļus un padomju laikam raksturīgo pieeju pie deficīta materiāliem. Tikmēr melnbaltais foto bija samērā vienkāršs. Arī es esmu attīstījis un kopējis melnbaltās bildes, izmantojot attīstītājus, fiksāžas, fotovannītes... Primitīvi, bet patīkami skatīties sarkanajā gaismā, kā uz balta papīra gabaliņa lēnām parādās bilde.
Jā, nostaļģija... Tie laiki ir aizgājuši uz neatgriešanos, vismaz manā dzīvē. Diez vai jel kad taisīšu bildi, kuru palielinās trīsstāvu mājas plakāta apjomā, un arī ja taisīšu, salīmēšu to no 27 mazām, ar digitālo tehnoloģiju uzņemtām bildēm. Nerunājot par to, ka filma vai fotoplate sevi attaisno tad, ja tā ir tiešām kvalitatīva, ko nevar teikt par veikalos esošajām 35mm širpotrebām.
Bet, atgriežoties pie jautājuma par krāsām. Šodien ir visas iespējas uzņemt bildes ar dabīgām krāsām. Pat vairāk - krāsainās bildes palīdz saskatīt krāsas tur, kur klātienē tās nevar saskatīt.. (nofotogrāfējiet ielu ar veikalu izkārtnēm slapjā, draņķīgā, lietainā vakarā). Un tomēr, daudzām bildēm tiek atņemta šī krāsu informācija. Bildes tiek konvertētas uz melnbalto krāsu paleti. Kāpēc?
Mani minējumi ir dažādi. Iespējams, vecākiem fotomeistariem tas ļauj atgriezties izjūtās, ko radīja melnbaltā foto ēra. Proti, tajā laikā tikai retajam bija kamera. Tajā laikā fotogrāfa statusu deva zināšanas par fotogrāfijas ceļu no brīža, kad filmiņu izņem no aparāta, līdz brīdim, kad tiek pasniegtas bildes. Ar vai bez baltiem rāmjiem, glancētas, neglancētas, zili pelēkas vai brūnganas...
Iespējams arī, ka melnbaltais fotogrāfijai piedod pagātnes noskaņu, radot bildei vēsturisku noskaņu. Pseidoarhīva vērtība? 1991. gada janvāris melnbaltajās fotogrāfijās - visu cieņu. 2006. gada notikumi melnbaltās krāsās? Ku kū...
Tāpat, šķiet, daļai bilžu krāsās izskatās vienkārši nebaudāmi, un melnbaltais tiek izmantots kā alternatīva bildes izmešanai miskastē.
Lai nu kā, secinu, ka melnbaltais foto ir pārgājis no tehnoloģijas uz efektu. Efektu, kurš ir jāprot pielietot. Efektu, kurš jāuztver kritiski un pirms kura pielietošanas vajadzētu ilgi padomāt.
Galu galā, gleznotāji taču neglezno melnbaltas bildes?
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
haralds | 17:07 21.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |
Nu, gadaas, ka krasa vienkaarshi ir lieka, nevajadziiga bildee. Autohromam jau ap 100 gadiem, tiesa, tas prasiija ~ 1 s ekspoziiciju gaishaa dienaa. Un - saucamaa "kreeslas redze" - sliktaa apgaismojumaa kraasas necik neizkjir arii acs. Shauraa bezizejaa jau var nokonverteeties uz "grayscale", bet m/b bildee tak grauds un robezjefekti, kas digitaali ieguutaa bildee izpaliek.
user20 | 11:22 17.04.2006 | Atbildēt uz komentāru |
Melnbaltais foto - tās ir īpašas sajūtas, īpaša filozofija. Cilvēki pie tā ķeras, pirmkārt, paša kaifam, un šaubos vai kāds labosies "apkārtējo nosodošās atieksmes" dēļ. ;)
Ar to visu, protams, nedomāju fotošopa funkciju desaturate.