Zakritij perelom,Očnulsja, Gips!!

Nu tā patrāpījās, ka fotografēšanai tā nopietnāk pievērsos tikai 2. martā 2007. gadā. Jautājums - kāpēc? Tas ir tehniskas dabas jautājums. Man kopš 1999. gada ģimenē ir vecā labā Olympus C-1000 L kamera ar 850k pikseļiem un progressive 3x zoom![!!!]. Nu ar viņu neko labu bez iemaņām uzbildēt nevarēja. 1024x768 bija šīs kameras spēka izsīkums.

Nesen dabūju E-400. Tā kā bildējis sen nebiju, man navigācija likās vienkārši pretīga, salīdzinot ar C-1000L.
Nu sākumā kaut ko pabildēju, bet tad sapratu , ka jabildē tas, kas riktīgi iet pie dūšas. Un tā ir DABA. Es makšķerēju no 3 gadu vecuma, un ir nācies daudz ko redzēt : kā asarīši trenkā upes krastā mailes, kā upē notiek ķīviņš starp meža pīlēm, kā bebrs man kretinē pie kājām dauzot savu asti pret ūdeni un pavēlot nekavējoties pamest viņa zonu. Rudenim nākot arvien tuvāk, mežā parādās baravikas ideālās kompozīcijās. Daudz kukaiņus esmu redzējis. Agros rītos miglas segas bija tas, kas lika labi justies, jo ārā radīja noslēpumainību, ko nevarēja sagaidīt ne dienā, ne vakarā.
Sākumā ārdījos, ka krēslai nākot manas bildes bija piķa melnas, kad diafragma stāvēja 14 un slēdzis bija uz 1/1000, jo nevīžoju atrast instrukciju. Pieredzes kā tādas vispār nebija. Nu tagad pa mēnesi esmu sametis iekšā 12 bildes un ir jāturpina. Protams dažas esmu izmetis, jo tās bija briesmīgākas. Tā kā šo to saprotu no Photoshopa, tad bildes rediģēju ar to, lai gan aizsākumos aizbildinājos ar to, ka bildes vajag atstāt tādas, kādas viņas ir. Vēlāk konstatēju, ka selective color, contrast, sharpen un curves tiešām par ļaunu nenāk, bet gan uzlabo sniegumu! Ar dažiem forumā esmu paspējis "salekties" mēģinot pierādīt savu, bet tas jau sīkums ne? Neviens tak kreņķi neķer? Tā lūk.


P.s. Visas fotobloga bildes ir bildētas ar ģipsi man uz labās rokas. Man ir spieķakaula(radius) lūzums. Te arī šī raksta nosaukuma atslēga. :)