Foto pirmās atmiņas.
3-12 gadi.
-Mammu, mammu kas tas tāds? arā vējš, koki lokās, laiks vēss, bet istabā tik silti. Vecās nenomainītās koka grīdas čīkst zem katras kustības, zem katra soļa, taču tas man neliedz dipināt pa māju ar prieku sirdī! Es zinu, mājās ir kas jauns, un neredzēts. Sirdī neziņa par to kas tas ir un prieks par to ka tas kaut kas ir!
-Fotoaparāts. Mamma bez liekiem vārdiem atsaka.
Un es smaidu. Es zinu kas tas tāds ir. Aparāts no kura nāk bildītes. Nočīkst grīda, un es aizdipinu uz mājas otru galu! Es zinu, mammai neprasīšu, jo mamma jau neko nesaprot no tehnikas.
-Tēti! Mana izteiksmē jaucas prieks, bažas un sejā manāms viltīgs skats.
-Nu?
Saminstinos.
-Es gribu bildīti. Klusinātā balsī paziņoju.
________________________ _________________
Vasaras pirmās karstās diena. Dārzā viss uzziedējis, neatkarīgi no aukstā laika. Krāsas košas un neatkārtojamas. Ābeles beidz noziedēt, gaisā virmo ziedu smaržas. Saule spīd acīs. Un es ietērpta zilos šortiņos ar lielām baltām zvaigznēm [šorti saukti arī par klintonenēm, jo atgādināja amerikas karogu, omīte tā iesauca, un vēl tagad atcerās to pieminēt, tas liek pasmaidīt] un baltā maiciņā, divās astītēs staigāju tētim līdzi pa krāšņo dārzu, līdz tēvs beidzot nosaka
-Nostājies šeit. nostājos un gaidu kas būs.
Čiks, čiks poga, nu Lienei ir bilde! Lepnums kāpj pāri malām. citiem nav bet man ir! Boldē parādās krāsas, pie tās tiek uzrakstīts gads, un ielīmēts albūmā, lai neizvazā.
________________________ ________________
Bērnudārza izlaidums. Pagalmā aug varenas saulespuķes. Nostājies šeit. šoreiz to saka mamma. Stāvu, smaids plati, 2 priekšā neeošie zobi spīd pa gabalu, bet bilde saulaina. Iedurās pirkstā dadzis. Bļāviens pamatīgs.
________________________ ________________
Liene, Liene bļauj tēvs, uztaisi man bildi, lai ir ko mammai uz Angliju aizsūtīt!
Brīdis ilgi gaidīts, līdz man atļauj pašai SPIEST pogu, bet stūrgalvība ņem priekšroku un es katogoriski pasaku nē, ļīdz pēc stundas tieku pierunāta nospiest pogu! Ak kā es baidījos no visa jaunā. Bilde uz goda! Izdevusies!
Pirmās atmiņas. Toreiz, kad pirmo reizi nospiedu pogu man bija 12 gadi, taču tagad nespēju noticēt ka baidījos no fotoaprāta, kad tajā pašā laikā mans 3 gadīgais brālis lūdzās, lai iedodu - tikai vēl vienu reizīti, un tad viņš pirkšot savu!
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
RLiene | 15:26 02.04.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Paldies.
Man patika, jo tas bija kaut kas tāds, nu tāds!
Visiesm nebija fotoaparāta, a mums bija, un tad es uztaisīju platu smaidu un smaidīju :D
Un tad man bija bildītes :D
Anonymous | 15:56 03.04.2007 | Atbildēt uz komentāru |
:)))
šausmīgi interesanti.
REX | 08:37 02.04.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Jaukas atmiņas.Ja tā padomā,man arī no bērnības palicis daudz atmiņu par fotogāfēšanos.Man nepatika,ka mani bildē.Pirmoreiz tas notika pavisam vēl autiņu vecumā,un es nobijos no zibspuldzes.Iespējams,ka tās ir pašas pirmās bērnības atmiņas.:)))