man BIJA Vēzis!

29.03.2007 -oficiali mana otra dzimmšanasdiena.

atceros 11.10.2006 [diena kad es nomiru, jeb kad man paziņoja] pateicu Lienei viņa apsedās ceļa vidū.

tā bija traģēdija.
slimnīca teica jārstējas vismaz gads.
nē nē es kratīju galvu raudādama tikai ne mani 17.
cik daudz dēļ tās slimības zaudēju.
mati...
at ceros Ance teica: "padoma varbūt būs vel labāka dzīve"
Neticēju....
Neticēju....
Neticēju....
... bet dvesele bija stiprāka par prātu.

un vienu dienu Irita pacēla galvu un teica:
"pff.......nekads speks mani nenoturēs te gadu."

Naivi. Māsiņas smējās. Ārsti meta dīvainu aci, bet vecāki neticēja.
es ticeju man pietika ar to.

es cinijos. smaidiju. ticēju un te ,nu, es esmu 29.03.2007 es esmu vesela. VESELA! pilnigi un galīgi!

jā deļ slimības zaudēju vienu labu dalu savas dzīves. Bet Ancei bija taisnība, mani tiešām gaidīja daudz labāka ddzīve.

tagad es saku: brīnumi notiek!

jatic..paīstam nevis viltoti...

es nepadevos un par to saņēmu balvu...

satiku daudz jaunus un interesantus cilvēku...
es sapratu kas ir mani neviltotie draugi...
satiku savu Pūķi...cīnijos un ieguvu, jo nepadevos!
uzrakstīju stāstu..
atradu sevi...
un noliku pie savām kājām veselu pasauli...

jā, esmu laimīga! 100%

paldies tiem kas bija man blakus un būs.
Paldies tiem, kas man ticēja.
paldies tiem, kas mani grūda uz augšu.
Paldies Ancei, Lienei, Kristīnei un protams Laurim. =)Jūs bijat tie kas mani tureja.

p.s. par matiem runajot tie jau ir kadus paris cm gari..