zīmēju dzīvi

...saulīte sāk atkal atgriezties manās mājas

Zīmēju dzīvi… saulīte, spilgta varavīksne, ceriņu un jasmīna smarža, ievziedi upes malā un lakstīgalas, zvaigžņu jūra debesīs, jūrmalas smiltis un siltas rokas, kas cieši skauj tevi…bērna pirmais kliedziens un piena smarža, pirmie smiekli un kopīgs prieks par pirmajiem solīšiem, grāmatu atlocītie stūri un klekši burtnīcu lapās, izlaidumu satraukums un apziņa, ka bērni kā gājputni skrien projām,… apmākusies debess, mākoņi aizseguši zvaigznes… pelēka svītra, pelēka svītra… pa laikam dažas krāsainas svītras, ko iekrāsojuši bērnu panākumi un viņu mīlestība… pelēka svītra, kas ož pēc alus, sasvīdušām zeķēm un labi tēmētiem uzrūcieniem…ir rudens, kurā saulīte sāk atkal atgriezties manās mājas…sāku apzināties, ka esi cilvēks, sajust asiņu joņošanu savā ķermenī…pasaule tomēr ir skaista, tik interesanta, ka nejūti vairs tos, kas apstājušies, bez mīlestības ižžuvuši…