Heroīns 10 (ENDING)

Pie apziņas viņu atsauca mežonīgas galvas sāpes un aukstuma trīsas.

Smidzināja lietus. Ar vainīgo roku viņa piesardzīgi novilka pa pieri. Sāpēja. Roka bija nosmērēta asinīs. Viņa savā apjukuma eiforijā bija iebraukusi grāvī, nesasniegdama gala mērķi. Panika. Viņu pārņēma panika. Atstādama mašīnu likteņa varā viņa skrēja. Skrēja līdz spēku izsīkumam, un skrēja arī pēc tam. Tik ārkārtīgi svarīgi viņai bija tikt līdz galam.
Durvis atvēra māte. Viņas rokas apvijās ap radniecīgo ķermeni apskāvienā. Viņa juta kā pa vēnām plūda drošības un pasargātības sajūta.
- Māmiņ, iemāci mani mīlēt atkal! - viņa raudāja.