Ziemassvētku pasaka.
Svētdienas rīts uzausa ar baltu sniedziņu, kas mirdzēja skopajā decembra saulītē. Laukā bija jūtama sala smarža.
Svētdienas rīts uzausa ar baltu sniedziņu, kas mirdzēja skopajā decembra saulītē. Laukā bija jūtama sala smarža. Jā, smarža. Vai kāds to nav sajutis? Un tad nāca negaidīts piedāvājums- jaunākais dēls uzaicināja mūs abus pendžas doties mazā izbraukumā. Saģērbāmies un devāmies uz kaimiņrepubliku. Jautāju, kāds ir galamērķis? Tikai tad uzzinājām, ka viņi abi ar draudzeni nolēmuši mūs aizvest uz skaistu vietu Lietuvā, kas saucas Jozas.
Izbraucot no Liepājas, priecājamies, ka visur ir balts sniedziņš un koki klāti ar sarmu. Tuvojoties robežai, debesis bija klātas ar mākoņiem un pamazām sāka snigt.
Palangā sniegs bija sasnidzis daudz vairāk nekā pie mums un koki mežā bija noliekušies no sniega smaguma. Visi krūmiņi pieputināti, tikai paši zaru galiņi ārā. Neizsakāms skaistums! Kas teica, ka ziemā nav skaisti brīži? Braucot, un skatoties āra pa auto logu, domāju katrs gadalaiks ir ar savu skaistumu. Ziemā pūkainais brīnums, kas apklāj visu ar siltu segu, apklājot visus netīrumus, pērno nenopļauto zāli
Logos sals iezīmē tādas leduspuķes, kā to var tikai talantīgs mākslinieks. Pavasaris nāk ar dabas atmodu, ar putnu dziesmām un ievu ziedēšanu un ievziedu sniegu. Vasara ar zemeņu smaržu un jasmīnu ziedu sniegu. Rudens ar ābolu smaržu un krāsainu lapu rotu kokiem. Koki it kā vēlreiz uzzied, tikai tās ir lapas. Tās nokrīt zemē un visapkārt jūtama trūdošu lapu samrža. Un atkal pienāk ziema ar baltu sniegu, kas apsedz lapu tepiķi, kas klāj zemi un silda.
Iesāku par braucienu, bet iznāca apcerējums par dabu.
Iebraucot Palangā, nokļuvam īstā ziemas pasakā. Sniegs tur bija sasnidzis daudz vairāk kā pa ceļam, un rūpīgi notīrīts no trotuāriem, samests lielos garenos vaļņos. Māju jumti apsegti ar sniega kupenām, no dažiem skursteņiem cēlās mazas dūmu strūkliņas. Pilsēta bija koši izrotāta ar gaismas rotām. Pašā centrā liela egle no koši zilām lampiņām. Strūklaka ieguvusi ziemas rotu- it kā ūdens sastindzis gaisā un mirdz košās baltās krāsās. Katram laternas stabam piestiprināts rotājums no lapmiņām. Ielā, kas ved uz molu, gaismas iedegas noteiktā ritmā un kā straume plūst no jūras uz pilsētu un atpakaļ. Mazā pilsētiņa bija kā Ziemassvētku brīnums!
REX | 13:12 20.03.2007 | Atbildēt uz komentāru |
Lai gan šodien iestājies astronomiskais pavasaris,un fotoblogā pavasara noskaņas virmo jau labu brīdi,lasot šo,sajutu sala smaržu...