Pazudis

Sals...Aukstums, nepārvarama kāre sasildīties...Nav kur....nav ar ko... Nav vēlēšanās to darīt, labāk sasalt kā nopūstai svecei un lai sirds ir kā saplaisājis stikls, nav jēgas vairs nekam...

Viņā vairs nav mīlestības, naida, prieka, smieklu, sapņu, mīļuma. Nekā. Nav pat prieka dzīvot.! Tas nevar saprast kā rīkoties, ko darīt, labāk jau ir visu noklusēt, lai neviens - pat putniņš to neuzzin, lai labāk sāp iekšā...nekā lai visi atkal runā tās tuklās runas, par to kā būtu ja būtu, bet tā nav! Labāk lai Tas no visas šīs pasaules noslēpjas, lai kļūst neredzams, neaizsniedzams, nesaklausāms, lai Tā vairs nav! No vienas ziemas uz otru ir pārdzīvots, un ir kā ir... Sasalums sirdī, domās, runās un acīs, visur... Tas nevēlās vairs neko, Tas vēlās būt viens un pats par sevi, varbūt tik tiešām pazust, lai netraucē meklēt laimi, tur kur vēl nav meklēta varbūt, lai Tas atrod savu īso ES un atrod savā dzīvē smaidu un prieku.... nekas vairs nav tā kā bija agrāk, viss ir vēl ļaunāk...
-Kāds meitēns Tam jautāja: „Vai Tu esi laimīgs?”
-Tas atbildēja: „Vaitad laime ir tad kad esi viens un nesaprasts? Kad tevi moka šaubas, par visu un vairs netici nekam, pat sev sāc neticēt!? Laimīgs... Nē es neesmu laimīgs... man nav par ko prieku rast. Man nav savas laimes, man nav mīlestības, man nav NEKĀ.”
-Meitēns skumīgs novērsās un apdomāja.... „Varbūt tiešām ir kā Tas saka??? Varbūt tiešām nav laimes? Jo es arī nejūtos laimīga, man arī nav nekā... Nekā pat par ko smaidīt.. Varbūt tiešām nav jēgas nekam, jo tāpat nekas nemainīsies, mainās tikai gadalaiki. Pat es nespētu mainīt sevi. Nekad.”
Neviens vairs nevar uzticēties kādam, jo Kāds nesaklausa tā jēgu un nav vairs uzticības, neviens vairs nesaprot citus un vēljovairāk pats sevi... Saprašana un uzticēšanās ir viens no dzīves pamatprincipiem, kuri nemaz vairs nevienam nav svarīgi... Tāpēc ir jācenšas saprast pašam sevi, un jāsaprot ko grib, vai labāk iet... meklēt laimi kur nav tik aukstas ziemas un sasalušu sveču, un ir kur sildīties un būt laimīgam un mīlētam.... Nav jēgas censties, jo tāpat Tevi neviens nekad nesapratīs.... Nav jēgas.... !