sekunde

kāda čiksa smaida, tāpat vien - viņa atcerējusies to kā vakar ar savu brūtgānu nereāli ietusējusi, ar ko tas viss beidzās vai ko tamlīdzīgu.

narvesens un mākslas salons. kādam penzionāram iestājusies dīkstāve, bet tā jau ir, ka skriedams tu visu tāpat nesasteigsi.. dzīve ir skaista, arī tad, ja ej garām visādām laimētavām, miskastēm vai spēlētavām, kur mazie nodokļu maksātāji kļūst par lielajiem.. cilvēks ir radības kronis, un tas diemžēl attiecas arī uz šo tipāžu, kurš iznirst no kāda veikala un viņam kājās ir uzkrītoši tizlas botas, - tādas ar elektrozaļām šņorēm. šampanieti nedrīkst jaukt kopā ar kefīru! - iespējams šādu vēstījumu mums gribēja nodot šis iepriekšminētais koorišiņš. beigās viņš man pat iepatīkas, ja neskaita tās botas.. visi ir aizbraukuši uz īriju, bet kas tad tie mums tādi te bāžas, jau tā aizbāztajā autobusā? šoferim ir fatāla sejas izteiksme un viņš arī ir nodokļu maksātājs, arī viņš ir raudājis nelaimīgas mīlestības dēļ, kaut arī vīrieši jau neraud, un tā joprojām. reanimācija - tikai otrādāk. miers un līdzsvars ātrās palīdzības vadītāja sejā, viņš ir uzstūrējis uz ietves. bākugunis snauž, nekur nav jābrauc un līdz ar to visādi lohi nemaisās ceļā. dzīvība ir sekunde.. un viņš to zin daudz labāk nekā mēs visi kopā.