Krasts

Pēc smagas nakts ir rīts,
vēl migla zemi klāj,
kā nepamodies, domu dzīts
pa krastu vientuļš slāju,
zem kājām oļi šņirkst,
skats zemē spiežas,
tur akmens, blakus cits,
kā pazaudētas lietas,
ko jūra nelaiž sevī vis...
kad cenšos redzēt selgas strēli,
tik dziļa nopūta dveš pretī...