Selga

Pirms selgas, vai pēc, kas to lai zin,
izejot jūrmalas kāpās,
tad tālāk, kur šļaksti sākas,
kāds aicina tuvāk nākt klātu...
un jūtu, kā ilgas krājas un neaprimst,
caur acu zīlītēm sajūtas dzimst,
saviļņots piesēžu, ritmus dzirdot,
elpa kāri tver gaisu sāļdzidro,
roka pieskaras mūžībai saltai,
glāstot akmeņu muguras valgās...