Vāvere

Vāveru dzimta (Sciuridae) pieder grauzēju kārtas (Rodentia) vāverveidīgo (Sciuromorpha) dzīvnieku apakškārtai.

Pie vāveru dzimtas pieder gan kokos dzīvojošas vāveres, gan uz zemes dzīvojošas vāveres, gan lidvāveres, gan burunduki, gan murkšķi. Pasaulē šobrīd dzīvo 278 vāveru sugas, kas pieder 51 vāveru ģintij un 5 apakšdzimtām. Visatpazīstamākās ir Eirāzijas vāveres (Sciurus vulgaris), Pelēkās vāveres (Sciurus carolinensis) un Amerikas lidvāveres (Glacomys volans).
Vāveres var sastapt visos kontinentos, izņemot Austrālijā un Antarktīdā.

Vāveres kopumā ir maza auguma dzīvnieki. Vismazākās ir Āfrikas pigmejvāveres (Myosciurus pumilio), kas ir 7 - 10 cm garas un sver tikai 10 g, vislielākās vāveres ir Alpu murkšķi (Marmota marmota), kuru ķermeņa garums ir 53 – 73 cm, svars 5 - 8 kg. Vāverēm parasti ir slaidi ķermeņi, kuplas astes un lielas acis. To apspalvojums ir mīksts un zīdains, dažām sugām biezāks, citām plānāks. Apspalvojuma krāsa ir ļoti dažāda.
Vāveru pakaļkājas ir garākas par priekškājām, un katrai pēdai ir četri vai pieci pirksti. Priekškāju ķepām ir īkšķi, lai gan ir sugas, kurām tie ir vāji attīstīti.
Vāveres dzīvo ļoti dažādās biomās. Tās ir sastopamas gan tropu lietus mežos, gan pustuksnešos, vāveres vienīgi izvairās no aukstajiem polārajiem apgabaliem un tuksnešiem. Lai gan vāveres pamatā ir veģetārietes. Tās parasti ēd dažādas sēklas un riekstus, tomēr ir sugas, kas mēdz ēst arī sēnes, kukaiņus un pat mazus mugurkaulniekus, kā putnēnus, čūskas, olas. Tropu vāveres barojas tikai no kukaiņiem. Zemes vāveres ēd dažādas augu lapas un augus. Vāveru zobi ir tipiski grauzēju zobi; lieli priekšzobi, kas aug visu mūžu, un dzerokļi iebīdīti dziļāk mutē, veidojot starp priekšzobiem un dzerokļiem brīvu telpu.
Vāverēm ir ļoti laba redze. Šī īpašība ir ļoti svarīga koku vāveru sugām. Vāverēm ir arī ļoti labi attīstīta taustes sajūta, ko nodrošina purna ūsas un matiņi uz ķepām.
Vāveres pārojas vienu vai divas reizes gadā. Grūsnības periods ilgst apmēram 3 - 6 nedēļas, atkarībā no sugas. Mazuļi piedzimst kaili, bez zobiem, akli un nevarīgi. Gandrīz visām vāveru sugām par mazuļiem rūpējas tikai māte. Māte tos zīda ar pienu 6 - 10 nedēļas. Gada vecumā jaunās vāveres sasniedz dzimumbriedumu. Uz zemes dzīvojošās vāveres parasti ir sociālas un veido saimes, kas dzīvo kolonijās. Koku vāveres ir vientuļnieces.