Kas ir Radošās fotogrāfijas specializācija?

Šis raksts ir sava veida reakcija uz šķietami pretrunīgo izpratni par to, kas ir un ko piedāvā LKA Latvijas Kultūras koledžas specializācija Radošajā fotogrāfijā.

Neskatoties uz to, ka šodien ir brīvi pieejama informācija par daudzām lietām, cilvēki joprojām nereti savu viedokli veido, balstoties uz kāda cita cilvēka viedokli, to ne tikai nepārbaudot, bet pat nepainteresējoties, no kurienes ir gūta konkrētā informācija vai kādā ceļā veidojies priekšstats. Iespējams, ka tās ir sekas ilgstošai dzīvei totalitārā režīmā, kur pastāvēja tikai viena patiesība - partijas viedoklis. Šis raksts gan nav par to, bet gan par izglītības iespējām Latvijā apgūt fotogrāfiju.
Lietu skaidrībai sākšu ar to, kas tad ir koledža no izglītības sistēmas struktūras. Lai to saprastu, ir nepieciešams paskaidrot, ka Latvijā paralēli pastāv divas izglītības plūsmas – (1) akadēmiskā; (2) profesionālā. Tas radās tā iemesla dēļ, ka 2004. gadā Augstākās izglītības padomei (AIP) atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulām bija uzdevums profesionālās studijas integrēt augstskolu sistēmā. Atšķirība starp šīm izglītības plūsmām ir tāda, ka akadēmiskā izglītība ir orientēta uz zinātniski-pētnieciskās kompetences attīstību, bet profesionālā izglītība uz iemaņu un nozarēs nepieciešamo kompetenču attīstību. Līdz ar to tika ieviesta piecu līmeņu profesionālā izglītība: pirmais un otrais līmenis ir profesionālā izglītība pēc 9. klases; trešais līmenis ietver vidējo izglītību; ceturtais līmenis ir 1. terciārā (pēc vidusskolas) līmeņa augstākā izglītība, bet 2. terciārā līmeņa augstākā izglītība ietver sevī profesionālās bakalaura un maģistra studijas. Latvijas Augstskolu likuma izpratnē tā saucamais 1. terciārais līmenis atbilst koledžas izglītībai. Šāda situācija nav korekta starptautiski, bet tas neattiecas uz šo tēmu. Galvenais vēstījums ir tas, ka koledža ir viena no augstskolas formām Latvijā. Profesionālās izglītības specifika ir tā, ka tā tiek saskaņota ar profesiju standartiem, kas nosaka atbilstoši konkrētās profesijas vajadzībām nepieciešamās kompetences un iemaņas. Tas ir tas, kas padara šo izglītību atbilstošu darba tirgum.
Studējot Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūrā, manis iesāktais pētījums par fotogrāfijas nozares profesiju struktūru uzskatāmi parādīja to, cik komplicēta tā ir. Tas apgāza arī stereotipisko priekšstatu par to, ka fotogrāfs ir augstākais izglītības punkts nozarē. Patiesībā tas ir tikai visa sākums – amata prasmes apgūšana. Nozarē parādījās krasa atšķirība starp tām iemaņām un kompetencēm, kas piemīt fotogrāfam, kurš sniedz vienkārša vizuālā materiāla ražošanas pakalpojumu (fotosesijas, fotoreportāžas, ilustratīvs materiāls katalogiem), no tā, kurš veido komunikatīvi sarežģītāku vizuālo materiālu (reklāmas foto, modes fotogrāfija, mākslas darbs). Pētot nozares kopainu, parādījās arī tādas profesijas kā izstāžu kurators un foto redaktors – cilvēki, kuri tiešā veidā neražo vizuālo materiālu, bet ir apveltīti ar ļoti augstu vizuālās pratības kompetenci. Kā nozares augstākais karjeras pakāpiens un visaugstākā vizuālās pratības kompetence ir vērojama kritiķu, mākslas zinātnieku un vizuālās komunikācijas vadītāju profesijās. Balstoties uz šādu struktūru, ir konstruēta arī Radošās fotogrāfijas specializācija LKA Latvijas Kultūras koledžā. Studiju laikā iegūtais iemaņu, kompetenču un zināšanu kopums ir atbilstošs tam, kāds nepieciešams, veicot foto producenta pienākumus vai piedaloties kā māksliniekam mākslas tirgū.
Studijas sastāv no trim blokiem – A, B un C. A bloka priekšmetos tiek apgūti vispārizglītojošie priekšmeti humanitārajā izglītībā (filozofija, mākslas vēsture, kultūras vēsture u.c.), kas veicina vispārēju zināšanu apjomu atbilstoši augstākās izglītības apguvei. Foto producents, kā arī mūsdienu mākslinieks sastopas savā profesionālajā darbā ar dažādu projektu vadību, neliela kolektīva nodarbināšanas un vadīšanas problēmām, mārketingu un tamlīdzīgiem jautājumiem. Tos risināt palīdz tieši B bloka priekšmeti, kas ir sakopoti atbilstoši kultūras menedžera kompetencei. Savukārt, C bloka priekšmeti, kas citviet tiek uzskatīti par izvēles priekšmetiem, šajās studijās ir tie, kas veido ievirzi fotogrāfijas nozarē.
Aptuveni viena trešdaļa visu lekciju apjoma ir saistīti ar praktisko iemaņu un teorētisko zināšanu apguvi tieši C blokā. Kopumā tie ir piecpadsmit studiju kursi: Fotogrāfijas pamati; Foto tehnika un tehnoloģija, Fotogrāfiju datorapstrāde; Ievads fotogrāfijas vēsturē un teorijā; Fotogrāfija studijā; Komunikācijas teorijas; Asociatīvā fotogrāfija; Uzņēmējdarbība fotogrāfijas nozarē; Filmēšana un montāža; Mājas lapu konstruēšana; Izstāžu menedžments; Fotogrāfija laikmetīgajā mākslā; Fotogrāfijas estētisko virzienu vēsture; Radošā fotogrāfija un Dokumentālā fotogrāfija. No nākamā mācību gada tiks ieviests vēl viens studiju kurss – Modes fotogrāfija. To vadīs Anna Volkova, kura ir veidojusi daudzu zīmolu tēlus Latvijā. Studiju laikā studenti apgūst praktiskas iemaņas gan darbā ar digitālajām tehnoloģijām, gan ar dažādiem ķīmiskajiem procesiem (cianotipija, bromeļa, talbota sāls, klasiskais melnbaltais process, darbs ar emulsiju uz keramikas un koka utt). Iemācas veidot video intervijas un klipus, kas kļūst arvien pieprasītāks komercpakalpojumu jomā. Pabeidzot studijas, katrs izveido pats sev mājas lapu. Prot pielietot dažādas fotogrāfijas estētiskās izpausmes atbilstoši ieceres vajadzībām. Izprot mākslas jautājumus un tendences.
Viens no svarīgajiem studiju procesa aspektiem ir četras prakses, kas katra ir ne īsāka par mēnesi. Šajā laikā praktikanti pilnveido savas zināšanas un iemaņas reālos darba tirgus apstākļos. Pēc praksē pavadītā laika nereti prakšu devēji kļūst par praktikantu darba devējiem, kas apliecina specializācijas spēju sagatavot darba tirgum nepieciešamus profesionāļus. Runājot par kvalitāti, pēdējo divu gadu izlaidumu absolventi ir apliecinājuši iegūtās izglītības kvalitāti, uzreiz pēc absolvēšanas uzsākot darba gaitas kuratoru amatā – Līga Vēliņa (Alūksnes muzeja izstāžu kuratore); Justīne Buliņa (Galerijas Laipa izstāžu kuratore); Gita Jankovska (Galerijas Noass izstāžu kuratore). Abos digitālā žurnāla FotoKvartals.lv rīkotajos konkursos „FK Balva” bija iekļuvuši koledžas absolventi, iesniedzot savus kvalifikācijas darbus – 2015. gadā Anete Skuja, Līga Vēliņa un Madara Nainiša, bet šogad Egita Podniece un Jekaterina Sjomkina. Katru gadu starp „Gada balva fotogrāfijā” izstādē iekļautajiem autoriem pieci/ seši ir ar koledžu saistīti.
LKA Latvijas Kultūras koledža studijas fotogrāfijā piedāvā kopš 2008. gada. Laika gaitā tā ir piedzīvojusi daudzas pārmaiņas gan satura ziņā, gan pedagoģiskajā sastāvā, tiecoties uz šī brīža kvalitāti, līdz ar to tas ir tradīcijām un pieredzes bagātākais piedāvājums Latvijas augstākajā izglītībā. To profesionālā ievirze padara studijas par reālu tramplīnu studējošo tālākajā dzīvē. Pagājušā gada nogalē pēc kvalifikācijas darbu izstādes apskates profesors Jānis Taurens konstatēja, ka „darbi apliecināja fotogrāfiju kā elementu mākslinieciskā domāšanā”. Tie, viņaprāt, iezīmēja arī Latvijas fotogrāfijai kādu noteiktu „ – cerību – atskaites punktu”.
Noslēgumā vien vēlos izdarīt mazu kopsavilkumu – Radošās fotogrāfijas studijas LKA Latvijas Kultūras koledžā spēj nodrošināt augstu kvalitāti, ko apliecina absolventi un to darbi. Tas ir iespējams, patiecoties sakārtotai studiju programmai, kvalitatīvam saturam un, protams, pedagoģiskajam sastāvam. Studijas specializācijā nemitīgi tiek uzlabotas un pielāgotas atbilstoši tirgus specifikai. Tādējādi - visi spekulatīvie viedokļi ar pretēju apgalvojumu ir maldinoši, neargumentēti un nepatiesi; bet tie, kuri meklē iespēju papildināt savas zināšanas, ir laipni aicināti to darīt, piesakoties gan pilna, gan nepilna laika studijām.