kaimiņi
..reizēm ir tik viegli iet, mājas kā apjukušas slīd garām.
ielas kā rūtiņu burtnīca - raksti ko gribi.. desas, kartupeļi un frizētava. gribās paņemt ugunsdzēšamo aparātu un nodzēst tam čalim to zaļo džemperi ar visām saules brillēm un vēl šo to.
- kas tev par daļu, es atbildu, kādai izskatīgai dāmai no reklāmas plakāta.. kur tu vēlies nokļūt?
tramvaji saauguši ar sliedēm uz mūžīgiem laikiem, viņiem nav sava viedokļa, tikai sliedes. daudz sliežu. ja tās pārkausētu varētu uztaisīt traktoru, tādu ar milzīgu šķūri, ar kuru mierīgi varētu nonest to kiosku, - tas nudien neiederās kopējā ainā.
es uzsmaidu tramvaja vadītājam, viņš ir lāga vīrs.
nekādi nepamet sajūta, ka šī nav mana pilsēta un ka viss vienreiz beigsies ar lielu blīkšķi - tādu, ka varētu uzmodināt tūkstošiem kaimiņu..
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
zubzee | 22:39 05.02.2007 | Atbildēt uz komentāru |
nez.. vienreizeeji!
jensen | 12:07 06.02.2007 | Atbildēt uz komentāru |
nu jā! tagad paskatījos un šķiet, ka rakstu varētu pavilkt arī zem globalizācijas tēmas un tādā garā. bet cilvēki jau lēnā garā tomēr aizdomājas un sāk pamanīt :)
senks zubzee :)
tigeriic | 17:39 06.02.2007 | Atbildēt uz komentāru |
wow...ne nju jau kautkadu laiku neesmu lasijusi neko ieveriibas cieniigu nju luuk...
jensen | 10:49 07.02.2007 | Atbildēt uz komentāru |
>tigeriic - ja nevaru neko lāga nobildēt tad jāsāk rakstīt :)
Anonymous | 18:17 05.02.2007 | Atbildēt uz komentāru |
esi mierīgs, neviens neko nepamanīs....:)