kaimiņi

..reizēm ir tik viegli iet, mājas kā apjukušas slīd garām.

ielas kā rūtiņu burtnīca - raksti ko gribi.. desas, kartupeļi un frizētava. gribās paņemt ugunsdzēšamo aparātu un nodzēst tam čalim to zaļo džemperi ar visām saules brillēm un vēl šo to.
- kas tev par daļu, es atbildu, kādai izskatīgai dāmai no reklāmas plakāta.. kur tu vēlies nokļūt?
tramvaji saauguši ar sliedēm uz mūžīgiem laikiem, viņiem nav sava viedokļa, tikai sliedes. daudz sliežu. ja tās pārkausētu varētu uztaisīt traktoru, tādu ar milzīgu šķūri, ar kuru mierīgi varētu nonest to kiosku, - tas nudien neiederās kopējā ainā.
es uzsmaidu tramvaja vadītājam, viņš ir lāga vīrs.
nekādi nepamet sajūta, ka šī nav mana pilsēta un ka viss vienreiz beigsies ar lielu blīkšķi - tādu, ka varētu uzmodināt tūkstošiem kaimiņu..