" lavas lampa "

aukstā, aukstā ziemas vakara viņa ir viena- mazā laumiņa..
ko viņa gaida? vai īpaša brīnuma?
trīc no aukstuma apsalušie spārniņi...
viņa lūdz lai viņu kads sasilda...
apledo salā patiesā sirsniņa...

a...kas tur talumā? gaismiņa?
ka mazs tauriņš virzās uz turieni mazā laumiņa..
nezinot cik nežēlīga mēdz būt pasaule siltumā...
piesargies maziņā...

un tā viņa lidoja..lidoja...lidoja. .
liktenis viņu brīdina - lai cik sitli, nenāc tai tuvāk laumiņa..tā nav parasta...tā svilina...
solijās mazā laumiņa..bet īdz ko siltāk tai palika "tuvāk"; viņas sirds palūdza..
tā vel neatkusa....
un laumiņa lidoja...lidoja klāt...
ak..vai..lava...iestiga. ..

apsvila spāri....apdega sirds...knapi palika dzīvība...

tikai viens jautājums gaisā virmoja...
kapec atkal uz to pusi vina lidoja?