Biržai pils

Pirms kāda laika kopā ar bariņu Siguldiešu devos Rivasi tūrisma firmas organizētā ekskusijā uz Lietuvas ziemeļaustrumu daļu. Galvenais apskates objekts bija Biržai pils.

Senlaikos Lietuvā daudzas pilsētas bija privātās. Tas nozīmē, ka pilsētu dibinājis muižnieks uz savas zemes. Viņš veidojis pilsētas plānojumu, par saviem līdzekļiem būvējis sabiedriskās ēkas un bijis noteicējs daudzos pilsētas dzīves jautājumos. Biržu saimnieki Radzivili atstājuši mums par piemiņu mākslīgi veidotu Širvenas ezeru, kas pēc muižnieku iniciatīvas veidots, uzpludinot divu upju ūdeņus. No šīs dzimtas nākušas daudzas ievērojamas personības, Radziviliem pat bija izdevies saradoties ar Polijas karaļiem. Bet laiki mainījās, un 360 gadu ilgā Radzivilu valdīšana Biržos 1811. gadā beidzās – parādu dēļ pilsētu atdeva grāfiem Tiškevičiem.
Varenā Biržu pils un cietokšņa paliekas ap to atgādina mums par bagātajiem kņaziem Radziviliem. Tieši viņi arī veicinājuši alus izplatību – jau 16. gs. šie muižnieki te dibināja alusdarītavu. Vietējiem te tāda paruna, ka, dzerot Biržu alu: pēc diviem kausiem jāsāk dziedāt, pēc četriem kausiem jāsāk stāvēt uz galvas, pēc sešiem kausiem sākas kautiņš, pēc septiņiem kausiem līst rūgtas asaras, bet pēc deviņiem kausiem… seko klusa nāve. Še izplatīts vēl viens alus testēšanas paņēmiens: viesībās pirms ciemiņi sēžas pie galda, solu nolej ar alu, un, ja ceļoties kājās, sols palicis pielipis tiem pie sēžamvietām, tātad alus gana labs.
Tā nu pilī bija iespēja gan apskatīt Augštaitijas reģiona novadpētniecības muzeju, gan nobaudīt alu, sieru un rupjmaizi, gan arī izdziedāties un izdancoties kopā ar lietuviešu folkloras grupu. Mmm.. garšīgs miestiņš! :)