Baltie vārdi
Dzeja jau kādu brīdi nav topā, bet es būšu vecmodīga, publicēšu pa kādam pantam tāpat kā agrāk...
Mēs iesim pa baltu ceļu,
Domāsim baltas domas,
Baltu sajūtu pārņemti,
Starojot priekā...
Pasaulei pāri pāršalks
Eņģeļu spārnu vēdas,
Putenis baltos vārdus
Pārvērtīs sniegā...
Un tie nezudīs mūžam,
Kūstot burbuļos strautos,
Pacelsies zemei pāri,
Izskanot putnu dziesmā,
Izšalcot vasaras vējos,
Uzziedot rudens krāsās,
Līdz atkal uz ziemas ceļa
Vizuļos sniegpārslu dejā...
PĀRĒJĀS BILDES ŠIM RAKSTAM
REX | 12:36 27.12.2010 |
Kādreiz tomēr kāja paslīd...?:)
rannema | 12:43 27.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Bija laiks, kad sniega vizuļu briljanti cēla domas augšup, no šī skaistuma acīs saskrēja asaras.
Tagad sniega gūzma, briljantos mirdzošā ledus garoza izsauc asaras par asiņainajām stirnu kājiņām un dzīvnieku smago cīņu izdzīvošanai.
Cits ar steigu saka - kur paliek domas par cilvēku smago cīņu...
Bet, man, savādā kārtā, dzīvnieku vairāk žēl kā cilvēku.
REX | 12:51 27.12.2010 |
Sērsna ir nejauka, kas tiesa, tas tiesa, bet dzejolis tomēr ir par dvēseles stāvokli vairāk...
rannema | 13:05 27.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Dvēseles stāvoklis stipri saistīts ar ikdienības stiprajām saitēm.
Bet ,nolaižoties uz zemes un skatoties bloga bildes, man jāsaka:
Ļaudis saka – ziema esot skaista,
Skaists ar aizsnigušām takām mežs.
Mani ziemas stingums nepiesaista,
Bērzu kailums manai sirdij svešs.
Veltīgi ar ziemas draugiem ķildot,
Bet tās dienas būs mans laimes mērs,
Kad, ar zaļiem matiem zilgmi pildot,
Šalc man dārza simtgadīgais bērzs.
REX | 13:26 27.12.2010 |
Tu neesi ziemas cilvēks:) Bet man ziema mīļa, un Ziemassvētku laiks - miera un iekšējo pārdomu laiks...
rannema | 13:33 27.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Mani ziema saista ar iespēju paslinkot, iekurt krāsnī uguni, ļauties vaļaspriekiem, izjust un novērtēt mājas sniegto siltumu un drošību.
REX | 14:27 27.12.2010 |
Arī labi :)
burkans | 16:44 27.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Īstens Ziemassvētku laika dzejolis - gan tiešā, gan pārnestā ( t.i. dvēseliskā ) nozīmē....Tiešā baltuma pāri par pusmetru līdzenā vietā, pāri metram, kur sapūsts, pāri 2.5, kur sastumts : ). Vakar un vēl šodien trijatā ar dēliem krietni noņēmāmies....Bet netrūkst arī tā otra baltuma - gan veselības uzlabošanās dažam ģimenes loceklim, gan kopā ar mazmeitu lietas sveces, gan viens otrs sirsnīgs koncerts/pasākums tepat mūsu TV...
katiknetaa | 19:56 27.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Jauks Ziemassvētku noskaņu dzejolis, kurš rosina uz domām un pārdomam....
REX | 21:29 27.12.2010 |
Ie miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts! :)
Gemini | 00:53 28.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Jā, katram te savas pārdomas...
REX | 01:05 28.12.2010 |
Par dzejoli vai par stirnām? Un ko tu domā? :)
Gemini | 01:31 28.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Es pārlasot gan dzejoli, gan komentārus, arī visātrāk "uzķēros" tām stirnām, ko rannema pieminēja. Cilvēkiem arī grūti, bet viņi tomēr var sameklēt palīdzību (vismaz lielākais vairums). Dzīvniekiem to nav kur meklēt, ja vien cilvēki paši neiesaistās palīdzības sniegšanā...
Dzejolim Tev kā vienmēr vārdi jauki rindās kārtojas...
Runājot par ziemas baltumu, esi pieskārusies visam gadalaiku ritējumam. :)
REX | 01:37 28.12.2010 |
Baltas domas var domāt jebkurā gadalaikā, un tas padara dzīvi gaišāku :)
ATKAL-ANGEL | 10:16 28.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Kolosaala sajuuta ielija dveselee jau no pasha riita, izlasot Tavu dzejoli....:) Paldies....
REX | 20:25 28.12.2010 |
Man prieks:)
Picha | 19:10 02.01.2011 | Atbildēt uz komentāru |
Burvīgi! Apļa kompozīcija sevi attaisno... Tik gribētos šo ciklu sākt ar pavasari, kad viss mostas... ;)
REX | 19:12 02.01.2011 |
Bet, ja viss sākas ar sniegpārslu uz degungala? :)
2r | 08:20 27.12.2010 | Atbildēt uz komentāru |
Grūti brienot pa balto ceļu, apkārt virpuļo baltas domas. Un neviena nespiež pie zemes, tik kājas slīd un atkal baltas domas. Kā izspūris zvirbulis zarā, brīžiem iešaujas galvā kādas šaubas un citas domas, taču tās aizklāj baltas un pūkainas domas un sajūtas ...