Plezīrs uz Somiju..

Tā kā šovasar nekur tālāk neizdodas aizsprukt,nolemju paciemoties tepat Somijā.Kur gan nav klejots,bet Somijā neesmu bijis.

Un tātad,dodos uz tūkstošsalu zemi-Turku arhipelāgu.Rīgā,iesēžos elegantā busiņā,un dodos pretī iecerētajam.Ja sešos no rīta Rīgā līst kā no spaiņā,tad tuvojoties Tallinai,saulīte staigā pa zemes virsu.Kamēr tiekam uz kuģa,izejot cauri visiem iekāpšanas tuneļiem,muguras slapjas.Iekārtojos uz augšējā klāja,vējelītī,un precīzi divos izejam no ostas.Laiks tieši tāds lai nodarbotos ar dabas un apkārt notiekošā vērošanu.Jūra rāma,mūsu lielais gludeklis maigi dudina uz priekšu.Divas stundas paiet ātri,knapi var paspēt apgāzt kādu alus bundžu.Helsinki sagaida ar vareniem remontdarbiem.Par laimi uzreiz pametam pilsētu un dodamies uz 160km attālo Turku pilsētiņu.Ceļš vienreizējs visādā ziņā.Visapkārt urbts un spridzināts granits.Tuneļi,dažāda garuma,katram savs vārds.Informācijas tabulas ar gaisa un asfalta temperatūrām.Tīra vide,sāls netiek lietots jo galvenais izejmateriāls ir granita šķembas,dažāda kalibra.Ap septiņiem vakarā iebraucam Turku.Iepazīšanos sākam ar vecpilsētu.Auras upes krasts nosēts ar maziem kuģīšiem,kuros iekārtojušās kafejnīcas,restorāni.Vakara dzīve ir sākusies.Velosipēdu jūra gan pie stabiem,gan zārdiņos saslieti.Mulsina tas ka tikpat kā neredz atslēgu.Nevar un nevar tā mūsu kultūra līdz turienei aiziet.Skaists un saulains novakars,pulkstenis iet aulekšiem.Pēc deviņiem,braucam meklēt kādu studentu viesnīcu.Tā kā tuvumā nav nevienas upes vai ezera,laiku pavadam bumbulējot viesnīcas tuvumā.Kad pulkstenis jau pāri vieniem,bet tumsa neiestājas,liekamies slīpi.