Ne jau par to ir šis stāsts.

5 lifti. Veci, sagruvuši, bet tomēr spēj pacelt 8 vidējas miesas būves vīriešus jeb 2 vidējas miesas būves vīriešus, 4 vidējas miesas būves sievietes, 5 bērnus ar vidējo svaru 25 kilogrami, suni un veselas nedēļas iepirkumu maisiņus vienai ģimenei katrs. Protams, pats par sevi saprotams, šie cilvēki kubveida kastē neietilpst, bet teorētiski – kāpēc nē?

Visi šie lifti traucas tieši tik ātri kā ekspresis no Maskavas uz Parīzi un ne par metru sekundē ātrāk vai lēnāk. Ātri?
Bet stāsts jau nav par viņiem.
Šie visi 5 lifti atrodas 287,34 metrus augstā ēkā. Citiem vieglāk būtu saprast, ja es teiktu debesskrāpis. Pēc nosaukuma jāsaprot, ka ēkas galvenais pielietojuma veids ir ieskrāpēt debesīs rētas. Būvei ir netipiska izmēra logi – basketbolista garumā un vieglās automašīnas aizmugurējā sēdekļa platumā. Durvis? Diemžēl no augšas neredzu.
Bet arī ne par to ir šis stāsts.
Jumtu kopā ar visu jumta stāvu ir iegādājies kāds bagāts akcionārs, kuram uzvārdā ir lapu koka nosaukums. Tur šis ievērojamais vīrs ir izveidojis smalkas kāpnes, pa kurām var nonākt svaigā gaisā. Uz šīs ēkas putni nenosēžas, jo apkārt ir izsmidzināts tieši lidojošu dzīvnieku ožas kairinošs aerosols. Vīrietis ik vakaru uzvalkā stāv uz jumta malas un tīksminās par dzīvi. Viņu interesē nevis vējš, mēness un mākoņi, bet cik grādu platu leņķi var redzēt skatoties tālē, cik miljoni šajā projektā ieguldīts un, protams, cik svarīgs viņš izskatās stāvot te augšā kā pasaules valdnieks, kuram visa zeme dus pie kājām.
Bet arī par to nav šis stāsts.
Interesē par ko patiesībā ir šis stāsts?
Kādu nakti, bēgot no nikna tīršķirnes siāmas kaķa, viņš ienesās tieši šajā ēkā, paskrēja garām aizmigušam apsargam, kura alga sasniedz vairāk kā 17,3 vidējos mēneša atalgojumus, ienesās 2. liftā no kreisās un 4. liftā no labās puses un nospieda pašu augšējo pogu melnā krāsā. Viņš nenojauta, ka atrodas 287,34 metrus no zemes. Svarīgais akcionārs nebija aizslēdzis jumta durvis, paļaujoties uz labi atalgotā apsarga nemirstošo modrību.
Puisis neizpratnē piegāja pie jumta malas. Debesīs spīdēja pēdējais milimetrs no dilstoša mēness, kuru aizēnoja viena septītdaļa svina pelēka mākoņa. Uz jumta iznāca mazliet korpulentāks nekā vidējas miesas būves vīrietis, kuram uzvārdā ir lapu koka nosaukums. Viņš kaut ko uzkliedza.
Bet arī par to nav šis stāsts.
Ātrās palīdzības mašīna ieradās 3 minūšu 17 sekunžu laikā kopš bija nolikta telefona klausule kā jau parasti pie šādiem ievērojamiem debesu skrāpētājiem. Diemžēl viņiem nācās secināt, ka nav jau vairs ko glābt un degviela tērēta veltīgi. Netālas egles zarā sēdēja kaķis ar melnu asti un melnām ausīm. Pavisam parasts šķirnes kaķis ar aizdomīgi asām acīm un pēc kāda garām gājēja domām smīnu uz sejas.
Arī tā nav stāsta jēga.
Nākamajā dienā kungs, ar lapu koka nosaukumu uzvārdā neieradās darbā...