Latvijas leduskritumi

Tā kā nevar zināt kurā momentā leduskritumi pazudīs,nolēmu ka labāk drūmā laikā tos paskatīt,nekā nemaz.

Lai mazāk galvas sāpes,iesēdos tūrisma firmas busiņā un devos ceļā.Gribēju kā ērtāk,iznāca kā vienmēr.Visur sniega sega tik bieza,ka par piebraukšanu nav ko domāt.Krietnus gabalus jābradā kājām pa sniegu,vietām līdz atskaņām.Laiks ir nomācies,tāpēc mugura mitra sametas tikai reizēm.Pirmā pietura pie Braslas upes,apmēram 2km no aizsprosta.Šo gabalu veicam pa meža takām,lai taču mums smagāk un interesantāk.Pats aizsprosts pārvērties ledus klucī,vīri ar mehaniskiem zāģiem griež robus ledū lai atbrīvotu ceļu ūdenim.Pagaidām tikai neliela strūkla gāžas pāri aisprostam.Pret straumi dodamies augšā uz pirmo apskates objektu,Kraukļa kalna ledus kritumu.Interesanti ka vasarā šeit pat strautiņu nemana.Mums ir pietiekoši laika lai izpriecātos par šo dabas šedevru.Tālāk sākam mīcīt sniegu augšā kalnā.Nelielu gabalu aiz tā,lejā pie upes ala virs kuras sākas vēl viens ledus kritums.Šeit to mēs varam aptaustīt ar rokām un pat nogaršot ledus karameles.Ļaunākais ir tas ka atkal jātiek augšā kalnā un jāmīca sniegs lai tiktu atpakaļ pie aizsprosta.Gar pretējo krastu varam vēlreiz atgriezties pie leduskrituma un skatīt to pierē,no otra krasta.Pāris kilometru pa meža ceļu un esam atpakaļ autiņā.Cauri Cēsīm dodamies Gaujas virzienā uz Ērģeļu klintīm.Šeit arī vasarā ar autiņu piebraukt nevar.Šis posms ,vismaz man iznāk vismagākais,paspēju nopētīt Ērģeļu klints leduskritumu no abām pusēm.Pilnīgi klāt tikt nevar jo ledus Gaujā tāds aizdomīgs un slapināties nav ne mazākā vēlēšanās.Tālāk dodamies uz Amatu,Vizuļu klintīm.Atkal mūs izmet no autiņa šosejas malā un atkal kājiņām gar Amatas krastu,stampājam sniegu.Lustīgākais kad kāds nosper soli sānis un sāk knābāt sniegu.Viss notiek labprātīgi,neviens ar koku nedzen,dzen paša interese par gaidāmo.Reizēm pa mežu,reizēm pa aizsalušās upes malu virzamies uz priekšu līdz līkumā parādās klints.Amata vietām vaļā,vietām ledus sanesumi.Par laimi pie Vizuļu klintīm upe ciet un varam pieiet pie pašas nogāzes.Tā kā katram kabatā pa fotoaparātam,iet vaļā lielā fotografēšana.Mājupceļā vēl piebraucam pie Daudas ūdenskrituma,Siguldas tuvumā.Šeit ūdens jau padarījis savu un ledus stabules jau nokausējis.Savs skaistums jau ir arī šādam skatam.Atliek iegriezties vēl Siguldas pilsdrupās,palūkoties caur miglu uz Gaujas ieleju un ar tumsiņu atgriezties mājās.Vairāk bilžu ievietošu reportāžā.