Ceļojums

Atgriešanās Itālijā un ceļš mājup...................................

Pamostos tikai piecos no rīta,esmu apbrīnojami labi nogulējis.Sāk aust gaisma,sāku vērot ūdeņus un šur tur pamanāmo zemi.Ankonas osta mūs sagaida ar pamatīgu vēju,baltām putu galotnēm viļņos ,lietu un momentiem pat krusu.Ap vieniem piestājam pie mola.Nākas nedaudz uzgaidīt kamēr mūsu busiņš izrāpo no kuģa vēdera.Tikai tagad,braucot gar Adrijas krastu,redzam cik satrakota ir jūra.Viļņu augstums droši sasniedz divus metrus.Tie satrakoti gāžas uz krasta moliem uzsitot nenosakāma augstums šļakatas.Tālāko ceļa posmu līdz Sanmarīno esmu jau braucis,tādēļ pievēršos monitoram.Sanmarīno sasniedzam ar tumsu un sniegu.Brīnos kā šoferīsi uzņemās vilkt augšā autiņu pa Sanmarīno mazajām un šaurajām ieliņām.Kā parasti vadītāja savelk iekšā kādā krievu dzērienu bodītē solīdama visādus labumus.Man tā cilvēku dumjība līdz kaklam.Uzstaigāju līdz augšējai baznīciņai,uztaisu kādu naktsbildi.Atpakaļ nākot nopērku man vajadzīgo liķieri,gandrīz uz pusi lētāk kā apvārdotie un dodos uz autobusu.!80 km blenžam monitorā,kamēr sasniedzam Ferāras apkaimi un mazu ,mājīgu viesnīciņu.Lielā mantu pārkrāmēšana,vakariņas un gultiņās.***.Veiklas brokastis,pēdējie foto pie viesnīcas un busiņā.Labajā malā paliek manis jau redzētā Venēcija.Jaunākās ziņas par Venēciju.Tā esot uz 124 salām un gadā sēžoties par 7-10 milimetriem.Tas esot saistīts ar to ka nepārtraukti tiekot no zemes pumpēts ārā saldūdens.Ceļš iegriežas Itālijas dolomītu Alpos.Tas ved cauri neskaitāmiem tuneļiem,kuri reizēm pārsniedz vairāku kilometru garumu.Pusdivpadsmitos iebraucam Austrijā.Diezgan krasi mainās dabas skati,zaļas pļavas,sniegotas virsotnes.Ceļš lēni uzņem augstumu,iebraucam īstā sniega un puteņu valstībā.Visapkārt ziema,kas par skatiem.Redzam pirmo avāriju,viens no viņiem mums nesen palidoja garām.Arī mēs nometam ātrumu.Lēnām tuvojamies bijušajai Austrijas galvaspilsētai Grācai.Pastaigājam pa vecpilsētu,apskatam tās simbolu pulksteņtorni,Doma baznīcu,Rātsnamu.Netālu no Pulksteņtorņa iekodos tik daudz dzirdētā auglī-bilobā.Pēc pāris mirkļiem tas parādīja savu īsto dabu.Visu pēcpusdienu skaloju no mutes tā sūrumu.Pāris stundu veltam Grācai untad uz 670 km attālo Krakovu.Pēc deviņiem iebraucam čehos,trijos naktī sasniedzam Krakovu.Apmetamies netālu no stacija kādā stāvlaukumā un guļam tālāk.No rīta izradas ka esam autoostā.Jā jūtama Polija,tualetes būdiņas atslēga pie sarga.Ap deviņiem ,visi korītī,dodamies uz dzelzceļa staciju mazgāties.Tad kājām uz veco Krakovu.Laiks uzlabojas,reizēm uzspīd pat saulīte,bet siltāks nepaliek.Kamēr izstaigājam vecpilsētu krustām šķērsām,apmeklējam karaļu pili,seno tirgus laukumu,kurā baloži ēd no rokas kā Venēcijā un Atēnās,esam nosaluši kā diegi.Apskatam vēl Floreāņu varenos nocietinājumu mūrus,kuri nokārti ar gleznām.Mākslinieki turpat arī tās tirgo.Par laimi vadītājai šeit nekādu biznesa plānu nebija,trijos tikām autobusā.Paēdam,padzeram karstu kafiju un piecos pametam Krakovu.Pēc astoņiem esam Rodomas apkaimes viesnīciņā-Gromada.Ātri paēdam un čubinamies uz gulēšanu.Viesnīca un viss pārējais labā līmenī.Silta istabiņa,siltās segas,duša,bāriņš un ne tukšs.Viss ko sirds var vēlēties pēc iepriekšējās nakts salšanas autobusā.***Ceļamies jau pirms sešiem.Pēdējās brokastis šajā braucienā.Tās bija labas,tāpat kā gulēšana.Laiks nomācies,reizēm smidzina,bet tas mūs vairāk neuztrauc.Divos esam Budzisko.Snauduļojam un blenžam monitorā.Septiņos iebraucam Latvijā,pēc stundas Rīgā,pēc 20 minūtēm savā Aģenītē un it kā nekas nebūtu bijis.Pa sauszemi 6300 km+ 36 stundas uz kuģa.