Ceļojums

pedējie iespaidi Grieķijā pirms kāpšanas uz kuģa....................

Jau septiņos no rīta,uzņēmuši kārtīgas kalorijas,iekārtojamies autiņā.Tveram vēl pēdējos lielā kontinenta skatus un dodamies uz pussalu.Ap desmitiem šķērsojam vienu no lielākajiem brīnumiem,Korintas kanāla tiltu.Mūsu pirmā pietura Epidaura.Apskatam Trojas iekarotāja Agamenona apbedījuma vietu,karaliskā cietokšņa drupas,Zeva templi,jauno teātri.Akustika brīvā dabā apbrīnojama.Nostājoties skatuves vidū un normāli runājot,vis ir dzirdams līdz pašai augšējai rindai,pie tam dienas laikā.Un tas celts tūkstoš gadus atpakaļ.Šodien celtajās celtnēs akustiku var nodrošināt tikai ar tonnīgu aparatūru.Neatņemama sastāvdaļa protams ir keramikas darbnīcas-veikala apmeklējums.Tajos kā parasti tiek izniekots nenormāli daudz laika.Gaumes protams ir dažādas,vieni brauc skatīties ,otri brauc iepirkties.Pēc tam protams jāsteidzas.Tādas vāzītes un bunduļus taču var iepirkties jebkurā pilsētiņā,vakaros brīvajā laikā.Ir jau gan dāmas kuras sapērkas ka nevar nemaz tālu pastiept.Pussala vēl pilnā ražas plaukumā,olīvas,granati,apelsīni.Nākošā pietura Naflio.Venēciešu laika cietoksnis un atkal skriešus.Velns ka tām vecenēm būtu visu laiku jāstiep līdzi to ko sapirkušās,būtu baigais miers.Pēc 24.km Mikēnas-bagātākais rajons Grieķijā 17-13 gadu simtā pirms mūsu ēras.Skaitījusies viena no Eiropas civilizācijas šūpuļiem.Visapkārt kalnu galos un uz salām venēciešu un bizantiešu celtie cietokšņi.Līdz ar saules rietu paspējam atpakaļ pie Korintas kanāla.Kanāla garums seši kilometri,līdz ūdenim 79 metri,ūdens dziļums 21 metrs.Kuģus kuri nav platāki par 24 metriem vada cauri mazs loču kuģītis.No tilta lēkā gumijas lecēji.Bail iedomāties kas notiek ja kāds iekrīt ūdenī,seši kilometri turpat 80 metru kanjons.Šis brīnums veidots gadu simtiem,no valdnieka uz valdnieku un ir tīrs roku darbs.Pirmais kuģis gājis cauri 1800 gadā.Kad paliek pavisam tumšs,braucam meklēt mūsu naktsmājas.Tās ir 8 km no tilta,jūras krastā,pilsētiņā Lutreki.Steigā sametam somas numuros un ārā uz ielas baudīt vakara gaismas.Veikalos protams tas pats,bet gaisotne cita.Kādā veikaliņā ieraugam savu ceļabiedru,tas nometies uz ceļiem un saimnieks tam apkārt sakrāmējis šķīvīšus ar uzrakstiem-LUTREKI.Tā viņš arī tur palika nevarēdams izvēlēties īstos.Dodamies pastaigā gar jūras kanti,kura šalc turpat aiz viesnīcas.Daža no mūsu meičām dodas peldēties un saka ka ūdens esot jauks-novembris-Forši.Atliek iekost vakariņas un likties slīpi.***Mūsu pēdējā diena Griķijā.Dodamies cauri visai pussalai uz ostas pilsētu Petru.Mūsu ceļā vieta kurai speciāli gatavojos.Jau no rīta uzviku krekliņu ar uzrakstu-Latvija,sagatavoju palielināmo stiklu un dedzināmo,lai olimpikās lāpas aizdedzināšanas vietā aizdedzinātu savējo.Kad iebraucām Olimpijā dūša sašļuka,no saules ne smakas un vēl līņā lietutiņš.Satinies jaciņā ,Zeva tempļa priekšā,aizdedzināju kurināmo ar šķiltavu.Labāk tā ,nekā nekā.Samierinājos ar to ka Tūkstošgadīgajā olimpiskajā stadionā nofotografējos uz goda pjedestāla.Tajos laikos 2-3 vietu neapbalvoja,visi lauri tika tikai uzvarētājam.Visas kompleksa celtnes restaurē,to ir bijis ļoti daudz.Pirmkārt jau valdnieka apartamenti,tad organizātori,sportisti,masieri,kopmītnes,pirtis un protams viss kas saistīts ar zirgiem.Pirmās olimpiskās spēles notikušas 776 gadā pirms mūsu ēras.Tas ir gandrīz 3000 gadus atpakaļ-fantastiski-atrasties tādā vietā un staigāt pa tiem pašiem akmeņiem.Šeit atradies sporta un reliģisko aktivitāšu centrs.Pusotru stundu klaiņojam pa vēsturikajiem akmeņiem,neskatoties uz to,ka līņā lietus.Tad dodamies uz muzeju kurā savākts viss atrastais izrakumos.Ziloņkauls,marmora detaļas,zelts.Pati vērtīgākā protams ir Zeva statuja,kura arī atrodas septiņu pasaules brīnumu sarakstā.Pārējās detaļas salīmētas pie sienas,iztrūkstošie posmi iezīmēti,tos veidos jaunus no marmora.Vienos izbraucam pa taisno uz Patru.Pēc diviem jau esam uz kuģa.Iekārtojamies,dzeram karstu kafiju un gaidam kuģa attiešanu.Laiks paliek arvien nejaukāks.Esam laimīgi ka esam jau uz kuģa,mīkstos,ērtos sēdeklīšos un mūsu priekšā,kaut arī svešā mēlē,dudina liels televīzors.Piecos mūsu lielai gludeklis noraustās un uzņem kursu uz ziemeļiem,uz Itāliju.Ap desmitiem kuģis ieiet Igumenicas ostā,kur izkāpām,uzņem vēl pasažierus un nu jau droši varam teikt-paliec sveika Grieķija.