Noslēpums

...viss ir saistīts, bet dažreiz kļūst bail no tā, ka viens vārds var izraisīt lavīnu...var arī debesīs iecelt, jā, vārdu spēks ir neapjaušams...

Neviens jau nevienam nepieder,
Tik mūžība visus uz svariem sver,
Un viss, par ko kādreiz sapņojam,
Ir tikai putekļi kosmosam.

Raud vientuļas sirdis un ilgojas,
Bez glāstiem un mīlas tās bēdīgas,
Bet zvaigznes par to tikai pasmejas
Un turpina spīdēt. Cik tālas ir tās...

Es tevi kā saulīte sildīšu,
Tu sniegsi man savu maigumu,
Bet kosmoss ar zvaigzņu miljardiem
Lai skatās uz mums abiem, laimīgiem!

Jūs teiksiet, tā atkal ir pasaka,
Nu kā gan lai ticam, ka notikt var tā?
Man noslēpums zināms, - jau vakarā
Tev saulīte draiski smies kabatā!