Veltījums dzejniecei Elīnai Zālītei

Pagājušajā naktī lasīju "Sila ziedus". Un tad...sajutu dvēseļu radniecību ar dzejnieci.

Par sila viršiem tu rakstīji skumju dzeju ...
Es šonakt ar nemieru savu
Tevi mazuliet iztraucēju.
Tev vasara dāvāja smaidu un savādas skumjas,
Un sirds, tāpat kā man,
Mīlēja kādu un dažubrīd jutās tik dumja...
Tās dzeltenās sapņu pļavas un brīnumi zili,
Un princis, kurš vedīs uz sapņu pili...
Nāku pie tevis, jo tu man esi tik tuva kā māsa.
Mūsu cerību putniem egles asajā zarā
Ir tik līdzīga krāsa.