Sniegpārsla

Picha | 19:38 03.01.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Mirkļa vizualizācija dzejas rindās... Tiešām jauka savā vienkāršībā.

REX | 19:48 03.01.2010 |

Ikdienā daudzas vienkāršas lietas paliek neievērotas, bet , ja ieskatās, var saskatīt daudz līdzību ar pašu dzīvi...

Anonymous | 19:56 03.01.2010 | Atbildēt uz komentāru |

.....dzīvē patiešām viss mainās un viss aizplūst....diemžēl atmiņas paliek.....diemžēl,jo ne visas atmiņas ir labas......:(

REX | 19:59 03.01.2010 |

Bet, ja viss būtu tikai labi un skaisti, nebūtu interesanti dzīvot, vai ne?

Anonymous | 20:03 03.01.2010 | Atbildēt uz komentāru |

......tas kā ar tām rozēm un nātrēm.....:D

REX | 20:09 03.01.2010 |

Jā, tieši tāpat :)

Anonymous | 20:38 03.01.2010 | Atbildēt uz komentāru |

bet interesanti ir tas, ka cilvēki atceras to slikto. bet to kas labs, kaut kā aizmirst. Cilvēku veido viņa pieredze, sliktā, labā, pareizā, nepareizā.. vienalga. bet pieredze.
Izlasīju šīs rindas. Nē! Tās nav tikai rindas, tas ir kas vairāk. Tas uzrunā. Liek domāt, analizēt un paklejot domu šūnainās pļavās.
paldies.

Anonymous | 20:38 03.01.2010 | Atbildēt uz komentāru |

bet interesanti ir tas, ka cilvēki atceras to slikto. bet to kas labs, kaut kā aizmirst. Cilvēku veido viņa pieredze, sliktā, labā, pareizā, nepareizā.. vienalga. bet pieredze.
Izlasīju šīs rindas. Nē! Tās nav tikai rindas, tas ir kas vairāk. Tas uzrunā. Liek domāt, analizēt un paklejot domu šūnainās pļavās.
paldies.

REX | 20:41 03.01.2010 |

Pilnīgi nepiekrītu tam, ka cilveki atceras tikai to slikto.Taisni otrādi, laikam ritot, aizmirstas sliktais.

Anonymous | 20:47 03.01.2010 | Atbildēt uz komentāru |

varbūt tas bija pārāk kategoriski teikts. varbūt.

REX | 20:50 03.01.2010 |

Var jau būt, ka katram tas ir savādāk, bet man šķiet, ka nesaskaņas, nesaticība, ja nav tīši provocēta, notiek pārpratumu dēļ, un rezēm rada milzu plaisu starp cilvēkiem.Tādēļ jācenšas būt citam pret citu saprotošākiem, un viss būs labi.Jāprot piedot un aizmirst pāridarījumus.

Anonymous | 21:05 03.01.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Jāprot. tieši tā. Tas ir grūti, tas daudz prasa no mums katra.
Tas prasa revidēt un sakārtot iekšieni. ieskatīties dvēseles dziļumos.
Manuprāt, daudz kas ir atkarīgs no tā, kādi mēs esam veidojušies dzīves ceļā.
Ja cilvēka dzīve jau no bērna kājas ir bijusi traumēta, tad pēc pieredzes ,tas atspaidojas uz turpmāko dzīves ceļu (protams, ir izņēmumi).
Es pilniba piekritu, ka jaaizmirst, tacu man skiet, ka ar aizmirsanu vien nebus lidzets. Ta ir vesela dveseles dziedinasana. Jo ja piedod, tad vairs neatceras, nevis ir jaaizmirst - man ta liekas.
Cilveki klust labaki, no tiesas.
Tacu viss nav tik viekarsi - ka mums skiet.

REX | 21:10 03.01.2010 |

Bet varbūt nevajag sarežģīt vienkāršas lietas....Reizēm vajag ievilkt elpu dziļāk un ...dzīvot tālāk...Ja pieaudzis cilvēks apzinās, ka vinš ir guvis psiholoģisku traumu bērnībā(un cik tad ir to, kam bērnība pagāja paradīzē?), tad viņš, guvis pieredzi, spēj rīkoties tā, kā tam liek sirdsapziņa, un sirdsapziņa šādam cilvēkam ir noteikti augstā līmenī...

Anonymous | 21:17 03.01.2010 | Atbildēt uz komentāru |

:-) es jau cenšos nesarežģīt, tikai padalīties pieredzē, strādājot ar dažādām cilvēku grupām. ir nācies saskarties ar to cilvēku dziļiem pagātnes ievainojumiem un sāpēm.
Un ne jau visiem tā elpas ievilkšana ir viegla un pieņemama.

Paldies, par sarunu. :-)
Un par sirdsapziņu ar var runāt ilgi un dikti. ;-)
paldies.

REX | 22:04 03.01.2010 |

Jā,cilvēka iekšējā pasaule mēdz būt ļoti interesanta... Aizrunājāmies līdz tik nopietnām lietām, bet sākumā bija tikai sniegapārsla, kas izkusa plaukstā :) Paldies!

katiknetaa | 22:33 03.01.2010 | Atbildēt uz komentāru |

Neraugoties uz visai sarežģīto diskusu, kurš šeit izvērsies, dzejolītis ir vienkārši feins :)....

REX | 22:35 03.01.2010 |

Laikam jau reizēm jāparunājas par visu ko...;)