Krima

Nobeigums ekskursijai uz Krimas pussalu.........................

Jau sešos no rīta iet vaļā rādiotranslācija.Vagoniņš būšot jāpamet uz visu dienu,to pārstumšot uz citurieni.Atkal autobus,atkal slavas vietas,atkal katakombas.15 tūkstoši cilvēku šeit dzīvojuši okupācijas laikā.Rakuši akas,ierīkojuši apgādi.Mocījušies piespiedu kārtā,lai sargātu nelielu čupiņu dīkdieņu.Bēgļu gaitās vismaz daļa paliktu dzīvi.Tie kuri palikuši šeit dzīvi tāpat savākti koncentrācijas nometnēs.Ne jau pa jokam karā vācieši zaudēja četras reizes mazāk cilvēku,nekā šitie barbari.Laimīgi tikuši virszemē,dodamies uz valdnieku kapenēm.Kapeņu vecums rēķināms ap 2500 gadu.Arī pašai Kerčai 26 gadu simts.Ieeju veido sveces liesma.Tas izliekumi savienoti nevis ar kaut ko cementveidīgu,bet gan svina plāksnītēm.No kvadrāta formas apakšā,telpa pāriet 12 arvien mazākos apļos.Augša nosegta ar akmens plāksni.To visu nosedz māla un ūdenszāļu pārsegums.Ieeja celta ar seismisku izliekumu.Ne pa jokam celtne pārdzīvojusi 25 gadu simtus,karu ieskaitot.Esot gan vajadzīgs neliels remonts,bet nevarot sagaidīt atļauju no Maskavas,idiotisms.Tālāk dodamies uz hologramu muzeju.Šeit savāktas dažādas amforas,fotografijas no zelta izstrādājumiem.Oriģināli protams aizvesti uz Ļeņingradu.Kā jau visur,vērtīgākais oficiāli izzagts.Pēcpusdien mūs vizina pa Melnās un Azovas jūras šaurumu.Laiks ir nomācies un vējains,lielu prieku nesagādā.Līdz septiņiem vakarā varam dzīvot pa pilsētu,astoņos mūsu vilcieniņš pagriežas uz māju pusi.Izkrāmējam tīkliņus,revidējam iepirkumus.Kurš sapircies gliemežu suvenīrus,kurš kafiju.Vakariņas un klusums.***Klāt mūsu dīkdienības iepriekš pēdējā diena.Ceļamies lēni un bez steigas.Harkova ir pirmā pilsēta kurā iebraucam pec iepriekš paredzētā grafika.Stacijas laukums pilns ar tukšiem trolejbusiem.Izrādās tie mums,katram vagonam savs.Tie mūs vadāšot pa objektiem,nekā briesmīga jau neesot.Tā kā līņā lietus tad zoodārzs un tamlīdzīgi objekti atkrīt.Toties pie slavas memoriāla mūs aizstiep pa visu lietu.Pilsēta liela,daudz apstādījumu,mājas gan nolaistas līdz kliņķim.Palūdzam lai mūs atbrīvo no šitā goda,braukāt pa slavas vietām un izklīstam pilsētā.14-30 kopējas pusdienas kādā restorānā.Netieku gudrs kada starpība starp stolovaju,restorānu un idaļņu.Apmeklējam lielo bērnu pasauli.Pēc trīs dienām pa televīzoru rāda ka šeit iebrukuši griesti.Ar metro palīdzību nokļūstam Dienvidu stacijas rajonā.Esam laimīgi ka esam atkal savā vagoniņā,savā kupejā.***Klāt pēdējā diena mūsu ceļojumā-27 aprilis.Pamostamies ar briesmīgu bada sajūtu,it kā vakar neko nebūtu ēduši.Pēc brokastīm vēl pārspriežam redzēto,spēlējam kārtis.Domas grozās tik ap māju.Pēc grafika 10 vakarā vajadzētu būt Rīgā.Stundas velkas divu stundu garumā.Pusdienās vēl šis tas atrodas restorānvagonā ar ko mūs pabarot.Lēnā gara kārtojam somas.Rigai atkal tuvojamies ar briesmīgu kavēšanos,vēl divpadsmitos vilciens ir tālu no lielpilsētas.Nolemjam nosnausties,tas mums ir liktenīgi.Tiekam pamodināti kad viciens jau atstāj Rīgas staciju un ir ceļā uz depo.Divos naktī izkāpjam no vilciena un pārvarējuši neskaitāmas sliežu barjeras nonākam uz Kalnu ielas.Taksometri braukā,bet tādus pauniniekus neviens neuzdrošinās ņemt.Tikai pie stacijas atrodas kāds drosmīgs šoferītis,kurš nogādā mūs mājās.