Krima

Kādā apriļa dienā,kopā ar ģimeni,ar tūristu vilcienu,devāmies uz Krimu.

Esmu noīrējis tūristu vilciena,pirmā vagona astoto kupeju,lai četratā apskatītu Krimu un visu kas pa ceļam.Trešdaļa no vilciena sastāva,tukši vagoni.Neesot nokomplektēts pilns tūristu skaits.Kad jautāju kāpēc vazā līdzi tukšus vagonus,atbilde bija-naverno tak nado.Nedaudz uztrauc mūsu vagona divas kupejas,tajās brauc Latvijas atbrīvotāji.Jau no paša sākuma iet vaļā MATJ visādās variācijās.Kontuzēto uzvedība ir neprognozējama.Pa nakti mūsu dīzelītis ir ticis līdz Viļņai.Aiz stacijas kādi 40-50 lielgabali.Nevaram saprast vai atvesti,vai sagatavoti aizvešanai.Ir 1990 gads un visādi brīnumi vēl priekšā.Sākās lielās impērijas dalīšanās,krievi brīnās,kāpēc viņus,tik labus cilvēkus,nekur nevar ciest.Pirms deviņiem šķērsojam Lietuvas-Baltkrievijas robežu.Garām slīd ciematiņi,dzelzceļmala ziedos,zied ievas,pienenes,baltie vizbuļi.Pirmās pusdienas,ne visai iepriecinoši.Baikāla brauciena laikā,par šādu pavārmākslu,pavāri būtu izkastrēti.Pēcpusdien iebraucam Ukrainā,esam ceļā uz Kijevu.Vienā no vagoniem pārdodot Rīgas suvenīrus,ejam skatīties.Nožēlojama izvēle,četri dažādi vimpeļi,divi no tiem manis paša taisīti.Tajā laikā gatavoju vimpeļus un emblēmas mūsu ekskursiju birojam.Laiku īsinot līdz Kijevai sitam kārtis.Trīs minūtes pēc pusnakts piestājam Kijevas stacijā.Šonakt gultiņa netiek šūpota.***Pirmai maiņai brokastis jau septiņos.Mazgāšanās stacijā zem perona.Dienu sākam ar autobusa ekskursiju.Pie Kijevas klostera mūs palaiž brīvsolī.Izstaigājušies,nolaižamies metro stacijā Arsenal,kādu simts metru dziļumā.Pēc neilgas braukšanas vagoniņi izlien virszemē ,pie pašas Dņepras.Tā šeit mežonīgi plata ar daudz salām.Viegli atrodam savu vilcienu,bet ir meitieši kuri nogāž podu.Iekāpušas sveša vilciena restorānvagonā un pieprasījušas pusdienas.Tikai vēlāk noskaidrojušas ka nošāvušas greizi,labi ka vilciens nav arī aizbraucis.Pēcpusdien,izpētījuši Kijevas shēmu,dodamies uz pilsētu.Līņā lietus,ar vairākiem pārskrējieniem esam pie Pečoru klostera.Gan klosteris,gan Sofijas katedrāle restaurējot daudz zaudējuši no 17-18 gadu simta elpas.Koka tuneļi savieno apakšējo pagalmu ar augšējo.Klostera teritorijā garīgais seminārs,klejo mūki un semināristi.Kijeva esot svēta pilsēta,kādu esot trīs.Roma,Jeruzāleme un Kijeva.Kijeva stiepjas gar Dņepru 85 km garumā,2,5 miljoni iedzīvotāju.Pilseta tomer skaista,daudz koku,ielas samērā tīras.Pašlaik zied ievas,ķirši,dekoratīvie kociņi rozā kupenās.Dēls sajūsmā par rīta gidu ar izteiktu lielummāniju.Viņa mīļākais vārds esot bijis-vislielākais.Vislielākā skulptūra Dņepras krastā-100 metru augsta sieviete ar 11 metrīgu zobenu rokā,kurš sverot 12 tonnas.Vislielākais stadions sēdvietu ziņā un tā tālāk.Kad esam ievērojamāko apskatījuši,pārsēžamies tramvajā un aizbraucam līdz pilsētas nomalej.Seko metro stacijas,knapi paspējam uz vakariņām.Ar stundas nokavēšanos izbraucam no Kijevas.***Mūžīgā problēma rīta tualete,jātrāpa kamēr vilciens kaut kur nav piestājis.Pamodušies arī lielkrievu atbrīvotāji.Vakarā bija piemetušies kā cūkas,no rīta nav labaki.Nervi neizturēja,noklāju vinus ar pašu mātes kultūru,tikai tad nedaudz atjēdzās.Ar jūtamu nokavēšanos iebraucam Odesā.Nedaudz līņā.Noorganizēti autobusi,tūlīt dodamies ekskursijā.Odesa-ostas pilsēta,1,2 miljoni iedzīvotāju.Pilseta skaista,daudz apstādījumu,koki,tikai cilvēki samēra cūcīgi.Ielas piemētātas papīriem,saules puķu sēklām,atkritumi šķīst uz visām pusēm.No stāva krasta,kurš bagātīgi nosēts ar cara laikā celtām majām un pilīm,lejā ved Potjomkina trepes.Parāda mums slavenās katakombas.Nokāpjam 14,5 metru dziļumā,sajūta nospiedoša.Šeit astoņus mēnešus dzīvojuši partizāni,vācieši tos kūpinājuši ārā ar gāzēm.Grūti saprast kam ticēt,kam nē,ūdens ir liets tik nesamērīgi daudz.Katrā ziņā dabas veidotās alas ir vienreizējas.Pēc tam dodamies uz ostu,braucam ar katamaranu-Hadžibej-pa ostas akvatoriju un Melno jūru.Pēc ekskursijām mūs aizved uz Kotovas ciemu,kur stāv mūsu vilciens.Pēcpusdien klaiņojam gar jūras krastu un lasam gliemežvāciņus un citus suvenīrus.Vakara dzīve jebkurā pilsētā ir interesanta,ar maršruta autobusu dodamies turp.Nekādi nevaram atrast kafejnīcu kurā būtu gan kafija,gan saldējums.Vilcienā atgriežamies tikai uz vakariņām.Veterāni jau paspējuši piemauties,guļ,vagonā patīkams klusums.Pie blakus vilciena krievi bļauj,no tatāriem aizgūtās,častuškas.***No rīta ierodamies Hersonā,klāt autobusi.Mus gan brīdina ka daudz ko redzēt gan neesot,bet lai ņemot par labu.Sākam ar Hersonas cietoksni.Puškina vecaistēvs Hanibals esot cēlis šo cietoksni un bijis tā komandants.No cietokšņa gan palicis tikai fragments un vārti.Cietoksnis apsargājis Krievijas robežas.Baznīciņā kurā apglabāti slaveni vīri,iekšā netiekam.Zvanu tornī neliela ekspozīcija ar Suvorova,Potjomkina un Ušakova dzīves biografijām.Ušakovs bijis Melnās jūras flotes dibinātājs,admirālis.Pie Ļeņina pieminekļa bērnu goda sardze.Šodien taču starptautiskā baļķa nešanas diena.Nekur gan nekādas talkas nav manāmas,šī tradīcija laikam sāk atmirt.Dņepras krastā vēl viens sievietes monuments-pilsētas aizstāvjiem.Braucam ar kuģīti pa Dņepru,parāda kuģu būvētavu.Šeit būvēta pirmā Melnās jūras flote.Pašlaik būvējot 60 tonnīgu kuģi.Tā kā peldošie doki turot tikai 25 tonnas,kuģis tiek būvēts pa posmiem,pēc tam ūdenī montēts kopa.Pēc ekskursijas sāk dūšīgi līt,atgriežamies vilcienā.Vakariņas,apkārtnē vairs nav ko redzēt.Esam krituši uz saldumiem.Meita piesola puskaraļvalsti par skābu gurķīti.Pirms vienpadsmitiem vilciens sāk kustēties.