Kola-Hibīni

Ziemas pārgājiens ar slēpēm.....................................

Pa paradumam ceļamies agri.Teltī nenormāli karsts.Brokastojam,darvojam slēpes,uzceļam varenu sniega vīru.Pēcpusdien braucam apskatīt Riščoru.Sāk puteņot un nākas veikli pazust lejā.Izrādās ka šajā ielejā apmetušies ģeologi.Noskaidrojam ka krievs šajā ielejā uzspridzinājis pirmo pazemes ātombumbu.Vēl joprojām šajā rajonā nav ieteicams ēst ogas un dzert ūdeni.Jau rīt no rīta pazudīsim no šejienes.***Jau četros ceļas dežuranti,piecos pārējie.Rīts silts bez vēja,džemperi nav vajadzīgi.Riščoras pāreju sasniedzam vienpadsmitos.Pārejā kā trubā,mežonīgs caurvējš,mūs burtiski izrauj cauri.Toties nobrauciens ir jauks un pūkains.Vietām nopūsta sērsna,gadās akrobātiski lidojumi.Kāds pēc lidojuma esot redzējis zvaigznītes.Skats no kanjona uz pāreju protams burvīgs,bet vējš kā skurstenī.Pie pirmajām eglītēm satiekam divas rīdzinieku grupas,kuras dodas pretējā virzienā.Kamēr turpinās brāļošanās ,aizlaižu krietnu gabalu uz priekšu.Kad grupa mani panāk,jau kuras ugunskurs,vārās tēja un varam ķerties pie pusdienām.Vakara pusē sasniedzam satikto grupu nometni.Savācam jau sagatavotās skujas un ceļam savējo.Dienas kārtībā gailīšu zupa ar piedevām.Rīt varam ilgāk pagulēt,nekur mums vairāk nav jāsteidzas.***Laiks sāk mūs lutināt,saulīte silda ne pa jokam,varam atbrīvoties no liekajām ādām.Atpūtas vietās joprojām sniega kaujas.Pēc mūsu aiziešanas izskatās ka tur ārdījies bifeļu bars.Kauju iesācēji protams ir vājais dzimums.Pa gaisu iet ne tikai sniegs bet arī sūnas.Pa laikam kāda dāma izpelnās tā saucamo pāļu dzīšanu.Paņemta aiz kājām tiek iestādīta sniegā.No sniega ārā rēgojas tikai tas kas atrodas zem jostas vietas.Tiek izsludinātas saulošanās pusstundas,parādās pirmais pavasara iedegums.Pēcpusdien ātri beidzam braukšanu.Slinkuma atmosfērā uzceļam telti,gatavojam vakariņas.Jautrība nevar pierimt pat tad kad salīduši guļammaisos.***Apstiprinās ka gulēšana ar tukšu vēderu nav savienojama.No rīta visi to vien gaida kad dežuranti dos signālu uzpildīties,neviens nav speciāli jāuzaicina.Lai arī visi tik pat veikli ir atpakaļ teltī,vadonis nolēmis mūs patrenkāt.Dāmas cenšas iestāstīt ka esot apslimušas,palikšot teltī.Spriežot pēc viņu miega,ēstgribas un nevēlēšanās strādāt ir skaidrs ka viņas ir veselākas par veselu.Izkustam pēc desmitiem.Pārejas un virsotnes ir noslēpušās pelēkā,draņķīgā miglā.Dāmu lūgšanas ir piepildījušās,ātri atgriezamies nometnē.Šefpavārs taisa inventarizāciju.Viss tiek ierobežots,izņemot rupjmaizes sausiņus,tie ir vairumā.Garām,izmirkuši un drūmi klunkuro kāda grupa.Sniedzam tiem informāciju par tuvāko nometņu vietām.Ārdamies pa telti,tā vairākkārt draud sabrukt.Ar lielām pūlēm tiek izdzīti no telts dežuranti,lai sāk domāt par vakariņām.Pārējie izlido no telts paši,dāmas aizrāvušās ar šlāgeru dziedāšanu.Lai apklusinātu aizrautīgo ansambli,uz skursteņa novietojas konservu bundža.Rezultāts ilgi nav jāgaida,lakstīgalu balsis pārvēršas,no telts sprūk ārā ķērcošas vārnas.Apstiprinās arī fakts,jo mazāk strādā jo vairāk gribas ēst.UN ko dara vakarā labi paēdis cilvēks,lūkojas kur viņa guļammaiss.***Rīts silts,bet slapjš.Pirmie no telts taisas ārā tie kam vājāks pūslis.Atskan nelabs vadoņa brēciens ,pazudušas slēpes un viņš netiek uz krūmiņiem atbrīvoties no iekšējā spiediena.Sniegs ir pietiekoši dziļš lai iegrimtu tajā lidz atskaņām.Atrodās vēl kāds nelaimīgais līdz attopas ka slēpes karājās kokos.Vadonis lād to dullīti kas to izdarījis un vienas pārejas vietā draud ar trijām.Daži gan izsaka aizdomas par to kurš esot slēpju bende,bet pie rokas neviens nav pieķerts.Vainīgos zinājām tikai mēs divi,to nostrādājām jau iepriekšējā vakarā.Nobeigums sekos.