Pavasaris Hibīnos

Pie mums ziema uz beigām,laivās sēsties par agru,nolemjam pagarināt ziemas sezonu Kolas pussalā.

Jau strīķējot slēpes pa Gaiziņu,Bākūzi,Milzkalni,sākam gatavoties pārgājienam uz Kolas pussalu-Hibīnu kalniem.Jāsavāc rezerves slēpes,remontpiederumi,jāpielāgo krāsniņa lielajai teltij,jāšuj sniega bahilas.Nemanot klāt ir marta otra puse.Esam krietns bariņš.To ka vadonis paņēmis biļetes kopējā vagonā,uzzinam tikai pie iekāpšanas vilcienā.Savā naivumā pieklājīgi palaižam pa priekšu sieviešus,tad tikai kāpjam paši.Apakša protams jau aizņemta,brīvi tikai trešie stāvi.Mums gan sola ka līdz Valmierai vilciens patukšosies,bet tie ir tikai vārdi.Ir piektdienas vakars un vilciens blietējas arvien pilnāks.Klāt pusnakts un visi iekārtojas gulēšanai.Mēs,vīri,tāds neliels bariņš,aizkavējamies pie saldenās pudeles.Kaut kādīgi uzsvempjos uz trešā plaukta un iekārtojos blakus slēpēm.Pamodos tikai astoņos no rīta,pie tam pirmajā stāvā.Tas manī izraisīja izbrīnu,bet pārējiem neizsakāmu jautrību.Noskaidrojās notikušais.Pirmais troksnis esot bijis Pleskavā,iekāpis kāds vietējais un par katru cenu esot gribējis iespiesties starp mūsējiem,patriekts.Tad nācis nākošais troksnis.Kā Kolumba ola es esot nācis lejā no trešā plaukta un slēpju kaudze man pakaļ.Kādam esot palaimējies mani uztvert un novirzīt slēpju spices no manām miesām.Troksnis esot bijis pamatīgs,pamodies neesot tikai es.Novietots uz pirmā sola,gulējis tālāk.Deviņos esam Ļeņingradas stacijā un atkaujamies no nesējiem.Ar metro pārbraucam no Baltijas stacijas uz Maskavas,nododam mantas bagāžā un dodamies uz pilsētu.Šis tas vēl jāiegādājas no pārtikas.Nenoveicās ar kunstkameru un akmeņu mezejiem,tie slēgti.Aizklejojam līdz Ņevai,kur pie Pētera-Pāvila cietokšņa mūriem,gozējas nūdisti.Iestiprinamies pīrādziņos un ieejam Kolizejā.Mazajā zālē kaut kāds koncerts.Viss jau būtu labi ja palaikam nepamodinātu aplausi.Koncerta beigās mūsu dāmas sarīko varenus aplausus,vietējie mākslinieki ir stipri samulsuši.Pēc koncerta pārvietojamies uz kino zāli.Arī šeit mūs no snaudiena izsit bļāvieni,šoreiz no ekrāna.Pēc kārtīgas atpūtas seko pārskrējiens uz staciju,vilciens jau stāv pie perona.Izņemam bagāžu un steigšus uz vilcienu.Tūlīt pēc vieniem naktī izbraucam no Ļeņingradas un uzņemam kursu uz Murmansku.Šodien vienam jubileja,metam gaisā cik nu to atļauj vilciena gabariti un tiekam pie ruma pudeles.Tad līdz deviņiem rītā vagonā iestājas klusums.Brokastīs baudam karstu kafiju.Bļodās un uz karotēm parādās visādi zīmējumi un autogrāfi.Tās tiek sasaistītas kopā lai neizjuktu komplekts.Dažam ,neuzmanīgākam,uzrodas caurums karotes vidū.Tas labi,šķidrums notecēs un varēs ēst tikai biezumus.Vadonis stiprina dzelžus pie slēpēm un lamājas,pūšot tāds caurvējšs ka nevarot skrūvi taisni iedzīt.Nemanot klāt pusdienas laiks,tās ēdam restorānvagonā.Pusdienas ir dārgas bet negaršīgas.Kārtojam mantas kuras mums jāatstāj pāris stacijas pirms mūsējās.Pārtiku dalam apmēram uz pusēm,maršruta otrajam aplim.Sešos no rīta sākam gaidīt vajadzīgo staciju.Imandras stacijā sameklējam dežurantu,nododam mantas uzglabāšanā.Vilciens pacietīgi gaida kamēr izkrāmēsimies.Pēc neliela laiciņa klāt arī mūsu stacija-Oļeņje.Lai mēs ātrāk varētu izkāpt,pavadone atslēdz arī otras vagona durvis.Pēdējais,kāpjot ārā,tā aizcērt durvis,ka loga vietā parādās caurums.Parādās pavadones galva-rebjata eto vam budet stoitj pjatj rublej.Fotografējam savu varoņdarbu,loga caurumā mīlīgi smaida pavadone.Pie pirmās vilciena kustības logs izbirst pavisam.Satiekam igauņu studentu grupu.Sākas emblēmu un nozīmīšu maiņa.Pienāk autobuss un varam iekārtoties.Vietējās meičas ir ļoti pareizi audzinātas-nesēžas kamēr nav apsēdušies veči.Brauciens nav pārāk garš un tie kuri nesnauž cītīgi staipa kaklus pētot apkārtni.Mončegorskas autoostā metam somas kaudzē,vadonis dodas pieteikt mūsu grupu glābšanas dienestā.Diena paiet kārtojot formalitātes un iepazīstoties ar Mončegorsku.Vakarā iekārtojamies kādā hoteļa zālē uz 39 madračiem.Aiz gara laika izgriežam trafareti un spiežam uz slēpēm-KOLA.Pusnakts piezogas nemanot.